4. izdevums (1901) 2026. gada jūlijs
Nav reliģijas, kas augstāka par Patiesību!
Lielās Baltās Brālības Sūtnes
Tatjanas Mikušinas oficiālais izdevums
Kas tad patiesībā bija Grigorijs Rasputins?
Pieminot G. Rasputina slepkavības 110. gadadienu
Kas tad patiesībā bija Grigorijs Rasputins? Izvirtulis un politiskais intrigants, kurš ietekmēja caru un carieni, kā viņu sabiedrība joprojām mēdz attēlot? Vai tomēr svēts cilvēks – lūdzējs un dziednieks, gaišreģis un nesavtīgs labdaris, kurš dāsni dalīja naudu trūcīgajiem, Dieva sūtnis, kam rūpēja Krievijas liktenis?
Domājošam cilvēkam, kurš vairs neatkārto iesīkstējušus stereotipus, atbilde ir acīmredzama.
Tikai tagad, vairāk nekā simt gadus vēlāk, pateicoties filozofei un sabiedriskajai darbiniecei Tatjanai Mikušinai, mums sāk atklāties Grigorija Rasputina misijas patiesā nozīme 20. gadsimta sākumā. Un šī misija bija daudz plašāka nekā tikai dziedināšana un garīgas sarunas ar Cara ģimeni.
Pēc Tatjanas Nikolajevnas vārdiem: „Rasputins, tāpat kā daudzi svētie pirms viņa, uzturēja Gaismas fokusu pār Krieviju.”
.jpg)
Tas nozīmē, ka caur Rasputinu plūda šī Dievišķā Gaisma, šī Dievišķā enerģija, kas bija paredzēta visai tautai. Pateicoties šai enerģijai, Nikolaja II valdīšanas laikā valstī notika īsts ekonomiskais brīnums – Krievija izvirzījās pasaules vadošajās pozīcijās rūpniecībā un lauksaimniecībā. Ievērojamas pārmaiņas norisinājās visās dzīves jomās: zinātnē, kultūrā, mākslā, medicīnā un izglītībā. Tieši tā darbojas Gaismas fokuss.
Un, pieaugot to cilvēku skaitam, kuri godāja Rasputinu, šī Gaisma caur viņiem tika nodota tālāk. Tieši caur cilvēku sirdīm Dievišķā enerģija piepilda apkārtējo telpu. Šī enerģija savalda ļaunuma spēkus un neļauj īstenoties tumšajiem darbiem.
Tāpēc ļaunuma spēki darīja visu iespējamo, lai nomelnotu un diskreditētu Rasputinu cilvēku acīs. Tika pieliktas milzīgas pūles, lai krievu tauta novērstos no Dieva žēlastības, kas caur Grigoriju Rasputinu un Cara ģimeni izlējās pār visu Krieviju, jo viņi visi bija Dieva sūtņi. Un, ja valdnieka, bet pēc tam arī viņa mantinieka valdīšana būtu turpinājusies, Krievija varētu kļūt par pasaules garīgo vadītāju.
Tā bija milzīga cīņa starp Labo un Ļauno cilvēku sirdīs pagājušā gadsimta sākumā. Un krievu tauta izdarīja savu izvēli: nezināšana tai neļāva izvēlēties Dievu. Nomelnošanas kampaņas pret Rasputinu un Cara ģimeni sasniedza savu mērķi, un tauta, prasmīgi vadīta gan iekšējo, gan ārējo marionešu vadītāju rokās, sacēlās. Kas notika pēc tam? Krievija uz gadu desmitiem iegrima tumsā.
Kad Rasputins tika nogalināts, vairs nebija neviena, kas uzturētu Gaismas fokusu, un valsts sāka sabrukt. Cara ģimene noturējās pie varas vēl tikai divus mēnešus, bet pēc tam kopā ar bērniem tika nogalināta 1918. gada 17. jūlija naktī, tas ir, pusotru gadu pēc Rasputina slepkavības, kā starecs bija paredzējis. Pēc tam valsts iegrima haosā: Februāra un Oktobra apvērsumi, Pilsoņu karš, bada gadi, represijas, Lielais Tēvijas karš – miljoniem upuru! Tādas bija sekas, ko nācās piedzīvot, un mēs joprojām nespējam atgriezties uz tā gaišā ceļa, kas Krievijai bija pravietots daudzu gaišreģu pareģojumos.
.jpg)
Vienā no saviem video Tatjana Nikolajevna saka:
„Krievijai bija milzīga iespēja, jo tās priekšgalā atradās šāds cars. Tā bija milzīga iespēja Krievijai, kuru tā vienkārši neizmantoja. Cara ģimenes nogalināšana bija īsta katastrofa Krievijai. Es pat nezinu, kas varētu būt vēl ļaunāks. Jo viss pārējais – 60 miljoni upuru – ir tikai sekas.
Dievs nekad nepamet savus Sūtņus. Nekad. Un, ja pat mats nokrīt no Sūtņa galvas, visa šīs rīcības karma gulstas uz visu tautu. Un tauta nesīs šo nastu, līdz sāks lūgt Dievu, nožēlos grēkus un izcietīs savas ciešanas.”
Cik ilgi vēl mēs cietīsim?
Līdz brīdim, kad apzināsimies saikni starp šodienas notikumiem un notikumiem pirms vairāk nekā simts gadiem; līdz sapratīsim Valdnieka, viņa ģimenes un stareca Grigorija patieso lomu Krievijas liktenī; līdz pārstāsim zaimot svētos; līdz atzīsim, ka viņu nogalināšana bija milzīga kļūda un noziegums pret nākamajām paaudzēm.
Diemžēl līdz pat šai dienai imperatora Nikolaja II un Grigorija Jefimoviča Rasputina tēls nav atbrīvots no apmelojumiem. Un, lai gan Krievijā tiek sperti zināmi soļi, lai atzītu pēdējā Krievijas imperatora nopelnus, tikai retais iestājas par svētā stareca aizstāvību, un ir izdots pavisam maz patiesu grāmatu un uzņemts maz filmu par viņu. Taču mēs varam noskatīties vienu no šādām filmām, kurā patiesi un ar mīlestību stāstīts par viena no 20. gadsimta visvairāk nomelnotajiem svētajiem īsto dzīvi, viņa garīgo meklējumu un pārbaudījumu ceļu, palīdzību cilvēkiem un mocekļa nāvi. Filmā tiek stāstīts arī par Cara ģimenes dzīvi, jo augstmaņu ģimenes un viņu garīgā Drauga tēli ir nesaraujami saistīti.
Autore-sastādītāja: Jeļena Iļjina
Sadarbībā ar Žannu NovičevuAttēla ar citātu dizainere – Natālija Golubeva
Dokumentālā filma par Grigoriju Rasputinu (10 sērijas)
Filma piedāvā jaunu skatījumu uz Grigorija Rasputina dzīvi un viņa misiju.
Raksta sagatavošanā tika izmantoti šādi materiāli:
1. Filma «Moceklis par Kristu un caru – Jaunais Grigorijs», 10 sērijas / atskaņošanas saraksts. – URL: https://org.sirius-ru.net/media/films/rasputin.htm
2. Rasputins G. J. «Pieredzējuša svētceļnieka dzīvesstāsts». – URL: https://omolenko.com/biblio/rasputin.htm
3. Rasputins G. J. «Manas domas un pārdomas». – URL: https://omolenko.com/biblio/rasputin1.htm
4. Grigorija Rasputina pamācības. – URL: https://www.ruskmir.ru/poucheniya-grigoriya-rasputina/
5. Atmiņas un vēstules ņemtas no grāmatas: G. J. Rasputins «Pieredzējuša svētceļnieka dzīvesstāsts. Manas domas un pārdomas». – URL: https://hey.bokser.bid/book/24406374-kniga-zhitie-opytnogo-strannika-moi-mysli-i-razmyshleniya
6. 8. fakts. Kamēr dzīvs bija Grigorijs Rasputins, apmelotāji un sazvērnieki nespēja iznīcināt caru un patvaldības Krieviju. / Nodaļa no grāmatas «Imperators Nikolajs II. Mītu atmaskošana – 2» / – URL: Пока был жив Григорий Распутин, клеветники и заговорщики не могли уничтожить царя и самодержавную Россию
7. Rietumvalstu ieguldījums Krievijas Impērijas sabrukumā. / Alfrēds Mireks. «Imperators Nikolajs II un pareizticīgās Krievijas liktenis». – Maskava: Garīgā apgaismība, 2011. – 408 lpp. / – URL: Вклад западных стран в распад Российской Империи. Размышления Альфреда Мирека
8. Grigorijs Rasputins: nomelnota dzīve. Noslēpums, kas slēpts 100 gadus./ T. L. Mironova. «Grigorijs Rasputins: nomelnota dzīve, nomelnota nāve». / – URL: https://omolenko.com/publicistic/rasputin2.htm
9. Vasiliks V. «Kādēļ nogalināja Grigoriju Rasputinu?» - URL: http://russdom.ru/node/12150
Mieru jums, Gaismu un Mīlestību!
Izdevuma redaktore Tatjana Martiņenko