23. jūlijā Sīriusa heliakālais lēkts
.jpg)
Jau vairākus gadus es veicu rituālu, kas veltīts katra mēneša 23. datumam. «Liesmas Sargu» [1] tradīcijā šī diena bija veltīta Sīriusam [2]. Es vēlējos saprast, kāpēc tieši 23. datums ir veltīts Sīriusam un kāpēc īpaša uzmanība pievērsta tieši šai zvaigznei. Lūk, ko es uzzināju.
Zinātnieki jau sen zināja par kādu Āfrikas cilti Timbuktu apkaimē (Mali), ko sauc par dogoniem. Šī cilts glabāja zināšanas, kuras, raugoties no mūsdienu pasaules uzskata viedokļa, tai nekādā veidā nevarēja būt pieejamas. Šī informācija satricina mūsu priekšstatus par sevi kā vienīgajām saprātīgajām būtnēm Visumā.
Dogonu zemē ir ala, kas stiepjas dziļi kalnos. Šajā alā atrodas vairāk nekā 700 gadus seni sienu zīmējumi. Tie vēsta par Sīriusu – spožāko zvaigzni debesīs, ko dēvē par Sīriusu A. Ja paskatās uz Oriona jostu (trim vienā līnijā izvietotām zvaigznēm) un pagarina šo līniju uz leju pa kreisi, var ieraudzīt spožu zvaigzni – tas ir Sīriuss A. (Ja no Oriona jostas virzās uz augšu aptuveni divkāršu attālumu, ir redzams Plejāžu zvaigžņu kopums.)
Dogonu alas zīmējumos ir nepārprotami norādīts uz citu zvaigzni, kas riņķo ap Sīriusu. Dogoni šo zvaigzni apraksta ļoti konkrēti. Viņi apgalvo, ka tā ir ļoti maza un sastāv no tā, ko viņi dēvē par «smagāko vielu Visumā» (kas ir tuvu patiesībai, lai gan ne gluži precīzi). Viņi arī saka, ka šī mazā zvaigzne apriņķo ap Sīriusu periodā, kas ir «tuvu piecdesmit gadiem».
Astronomi spēja apstiprināt Sīriusa B – baltā pundura – eksistenci 1862. gadā, un tikai pirms aptuveni divdesmit gadiem viņiem izdevās apstiprināt arī pārējo šo informāciju. Zinātnieki noteica, cik liels ir baltā pundura Sīriuss B svars. Saskaņā ar jaunākajiem datiem tas ir aptuveni 1,5 miljoni tonnu uz kubikcollu. Ja neskaita melnos caurumus, tas patiešām šķiet viens no smagākajiem zināmajiem vielas stāvokļiem Visumā. Turklāt, pārbaudot Sīriusa B apriņķošanas periodu ap Sīriusu A, zinātnieki konstatēja, ka tas ir 50,1 gads. Kā gan pirmatnēja cilts varēja zināt tik detalizētu informāciju par zvaigzni, kuras parametrus astronomi spēja izmērīt tikai 20. gadsimtā?
Dogoni zināja vēl kādu lietu. Uz alas sienas ir neliels zīmējums, taču zinātnieki ilgu laiku nesaprata, ko tas attēlo… līdz brīdim, kad ar datoru palīdzību tika aprēķinātas Sīriusa A un Sīriusa B orbītas. Izrādījās, ka dogonu alas shēma (skatījumā no Zemes) precīzi atbilst Sīriusa B kustības modelim ap Sīriusu A noteiktā laika posmā no 1912. līdz 1990. gadam. Šī shēma, kas attiecas uz mūsdienu laikmetu, dogoniem tika nodota vismaz pirms 700 gadiem!
.jpg)
Āfrikā, kur dzīvo dogoni, zvaigzne Sīriuss uz pāris mēnešiem pazūd aiz horizonta un nav redzama. Pēc tam, 23. jūlija rītā, tā atkal parādās – spoža, rubīnsarkana, tieši virs horizonta gandrīz precīzi austrumos. Aptuveni pēc sešdesmit sekundēm uzlec Saule. Tāpēc Sīriusu var vērot tikai īsu mirkli, pēc kura tas pazūd Saules spožumā. Šo parādību sauc par Sīriusa heliakisko lēktu (uzlēkšanu rīta ausmas staros), un tā bija ļoti nozīmīgs notikums lielā daļā senās pasaules, ne tikai dogoniem un Senajai Ēģiptei. Tas ir brīdis, kad Sīriuss, Saule un Zeme kosmosā atrodas gandrīz uz vienas taisnes.
Senajā Ēģiptē gandrīz visi tempļi, kā arī Sfinksas skatiena virziens, bija orientēti pa šo līniju (gandrīz precīzi uz austrumiem). Daudzos tempļos noteiktā vietā sienā ir izveidota pavisam neliela atvere, tai pretī – vēl viena tāda pati atvere nākamajā sienā, pēc tam vēl nākamajā, līdz pat tumšai iekšējai telpai. Šīs telpas centrā parasti atradās altāris, kubveida akmens vai pēc zelta griezuma proporcijām veidots granīta taisnstūrveida bloks ar nelielu iedobi vai atzīmi.
Sīriusa heliakiskā lēkta brīdī rubīnsarkanais zvaigznes gaismas stars uz dažām sekundēm apspīdēja altāri. Tas iezīmēja jaunā gada sākumu un pirmo dienu sīriāniskajā jeb sotiskajā kalendārā (Sotisa ir Sīriusa sengrieķu un senēģiptiešu nosaukuma forma).
Mūsu Saules sistēma pārvietojas kosmosā pa izstieptu spirālveida trajektoriju. Šāda spirāle nevarētu rasties, ja mēs gravitācijas ceļā nebūtu saistīti ar kādu citu lielu debess ķermeni – piemēram, citu zvaigžņu sistēmu vai vēl lielāku objektu. Pētījumi ir parādījuši, ka mēs esam saistīti ar Sīriusa zvaigžņu sistēmu – Sīriusu A un Sīriusu B. Mēs kopīgi pārvietojamies kosmosā, spirālveidā riņķojot ap kopīgu centru. Mūsu liktenis un Sīriusa liktenis ir dziļi savstarpēji saistīti. Mēs esam vienota sistēma!
Līdzīga spirālveida kustība attiecībā vienam pret otru tiek novērota arī starp Sīriusu A un Sīriusu B. Saskaņā ar šajā tekstā minētajiem pētījumiem abu Sīriusa zvaigžņu spirālveida kustība atgādina DNS molekulas ģeometriskās īpašības.
Starp citu, zināšanai – līdzīga sistēma ir arī Zeme–Mēness. Zeme un Mēness riņķo viens ap otru, un starp tiem atrodas trešais komponents – centrālais punkts, kas atrodas aptuveni vienas trešdaļas attālumā no Zemes līdz Mēnesim. Ap šo punktu Zeme un Mēness pārvietojas pa spirālveida trajektoriju, tāpat kā tie kopā riņķo ap Sauli.
Šo informāciju es guvu no Drunvalo Melhisedeka grāmatas "Senais "Dzīvības zieda" noslēpums".
-------------------------------------
Kad es auklēju savu mazmeitu, pirms gulētiešanas parasti stāstīju viņai divas pasakas: pasaku par Rācenīti un pasaku par Lapsu un Zaķi. Mani reiz pārsteidza, kāpēc viņa tās vienmēr klausās ar tik lielu uzmanību. Es nodomāju – vai tik šajās pasakās nav kāda īpaša jēga, ko es nepamanu, bet bērns, kurš vēl ir cieši saistīts ar kosmosu, uztver daudz vairāk. Galu galā senajā Krievzemē pasakas sacerēja gudrie. Un es sapratu lūk, ko.
Mūsu Zeme ir nonākusi pie kāda izšķiroša sliekšņa – gluži kā nogatavojies rācenis, kuru pienācis laiks izvilkt. Un, tāpat kā pasakā, tam ir vajadzīgi visu kopīgi garīgie pūliņi: vectētiņa, vecmāmiņas, mazmeitas, Vaboles, Kaķa un pat Pelītes. Ikvienam ir sava nozīmīga loma. (Savukārt vecāki, iespējams, ir pārāk iegrimuši materiālismā.) Iespējams, arī tas rituāls, ko katrs no mums veic 23. datumā, var izrādīties izšķiroši svarīgs Zemes vēsturē.
Bet kāda nozīme ir pasakai par Lapsu un Zaķi?
Dažādos avotos ir sastopams uzskats, ka uz Zemes savulaik iekļuvis kāds "vīruss", kas moka cilvēci, vai arī ka uz Zemes, pārkāpjot Kosmiskos likumus, iemiesojušās cilvēcei nelabvēlīgas evolūcijas. Šajā skatījumā tās var simbolizēt Lapsu, kas padzina Zaķi no viņa mājas.
Lācis Zaķim nepalīdzēja – viņš iemieso rupju fizisku spēku. Arī Vilks nepalīdzēja – ļauns plēsējs. Savukārt Gailis nāk ar izkapti. Izkapts atgādina par nāvi, tādēļ Gailis simbolizē gudro, kurš apzinās mirstību. Viņš trīs reizes pavēl Lapsai pazust. Sākumā Lapsa nesteidzas – tā pārbauda, vai Gailim neapniks gaidīt un viņš neaizies. Taču Gailis ir neatlaidīgs, un pēc trešā brīdinājuma Lapsa aizbēg.
Pēc tam Zaķis dzīvo kopā ar Gaili, kurš ikdienā trīs reizes dzied, it kā atgādinādams, ka joprojām sargā Zaķi. Un, cik atceros, Gailis izkapti nolika istabas stūrī.
Ir tāds joks: gailis no rītiem dzied un domā – ja viņš nedziedās, tad Saule neuzlēks.
Es domāju, ka Gailis spriež tā: ja kādu rītu Saule tomēr neuzlēktu (un reiz tā esot teicis Valdonis Sen Žermēns), tad tā nebūtu viņa vaina, jo savu pienākumu viņš būtu godprātīgi izpildījis.
Tāpēc arī es cenšos lasīt lūgšanas, aicinājumus un rozārijus, lai pildītu savu pienākumu.
Valentīna Krivopuskus, [3] 73 gadi.
Kazahstāna, Almati pilsēta. 16.05.2010.
***
Dārgie draugi!
Atgādinām, ka tuvojas 23. jūlijs – diena, kad darbojas nākamā mēneša karmas transmutācijas dispensācija.
Katru mēnesi 23. datumā jums tiek dota bezprecedenta iespēja transmutēt personīgo karmu un planētas karmu.
Katru mēnesi 23. datumā jums ir iespēja ar lūgšanu, aicinājumu, Rozāriju vai mantru lasīšanas palīdzību atsrādāt nākamā mēneša karmu.
Sīkāku informāciju skatiet saitē: 23.datuma dispensācija. Darbs ar karmu.
Mieru jums, Gaismu un Mīlestību!
Izdevuma redaktore Tatjana Martiņenko
-------------------------------------
[1] Uguns Sargātāju Brālību nodibināja Sen Žermēns ar Sūtņa Marka Profeta starpniecību.
[2] Uguns Sargātājiem 23. datums ir Surijas diena no Lielās Centrālās Saules, kuru fiziskajā plānā mūsu Visuma daļā pārstāv zvaigzne Sīriuss.
[3] Valentīna Leonidovna bija izdevuma "Sīriuss" jaunumu vēstkopas lasītāja jau kopš pirmā numura, kas tika izdots 2002. gada 4. novembrī.
Viņa savu pāreju veica 2010. gada 27. jūnijā.