Dievs Surija jeb Sūrja (Sūrya, sanskritā सूर्य – „Saule”) ir Saules Dievs vēdiskajā tradīcijā.

       Suriju godināja kā gaismas nesēju, dziednieku un dievu visu redzošo aci. Viņš tika pielūgts kā viens no augstākajiem dieviem.

    Plaši pazīstamā hinduisma dievu trīsvienība – Brahma, Višnu un Šiva – radās tikai pēcvēdiskajā periodā. Savukārt šīs Trimūrti (Dievišķās Trīsvienības) priekštecis ir Surija, kurš agrīnajā vēdiskajā triādē izpaužas trīsvienīgā aspektā un atklājas kā vienota, starojoša Saules Dievība.

      „Rigvēdā” – senākajos vēdiskajos tekstos, kuru vecums ir vismaz trīsarpus tūkstoši gadu, Surija atklājas kā gaismas simbols, kas tiek godāts Saules lēktā, izkliedē tumsu un dāvā zināšanas un gudrību. „Vēdas” raksturo Viņu kā „kustīgās un nekustīgās (pasaules) dzīvības elpu” („Rigvēda”, I.115.1).

       Vēlākajā indiešu eposā „Mahābhārata” nodaļa par Suriju sākas ar Viņa godināšanu kā Visuma Aci, visas esības Dvēseli, dzīvības avotu, brīvības un garīgās apskaidrības simbolu, Labā uzvaras pār ļauno iemiesojumu un dzīvību dodošā spēka izpausmi.

      Hinduismā pastāv vairāki izpratnes līmeņi par Trīsvienību Brahma–Višnu–Šiva, kā arī par tās priekšteci — Kungu Suriju. To vidū augstākais ir kosmiskais līmenis, bet viszemākais — zemes līmenis, kas ir tuvāks cilvēka apziņai.

     Tādēļ «Mahābhāratā» un «Rāmājanā» Sūrja kļūst par daudzu leģendu galveno tēlu, kur kosmiskās norises un pati dievība tiek atainotas tuvāk cilvēka izpratnei — sadzīviskos tēlos un cilvēciskā veidolā.

      Tā, Surija apprecējās ar Dievišķā Radītāja meitu, un no šīs laulības piedzima bērni — zemākas kārtas dievi un dievietes. Sūrjas meitas, dievietes Kalindi un Madri, kļuva par Krišnas sievām. Surijas dēls Jama, būdams aizejošās Saules iemiesojums, kļuva par aizsaules valstības valdnieku; viņu bieži salīdzina ar sengrieķu Aīdu. Savukārt Vaivasvata — septītais no četrpadsmit Manu — tiek uzskatīts par cilvēku dzimtas ciltstēvu pēc plūdiem.

      Cita leģenda vēsta par to, kā dēmons Rahu atbilstoši kosmiskajiem cikliem periodiski aprij Suriju. Un reiz Radīšanas dievs Brahma, nevēlēdamies, lai Surija kaujas karstumā nesadedzinātu visu pasauli, pavēlēja putnu ķēniņam Garudam aiznest savu brāli Arunu uz Saules ratiem, lai viņš ar savu ķermeni pasargātu pasauli no dedzinošajiem stariem. Tā rezultātā Aruna kļuva par Surijas ratu vadītāju un rītausmas dievību.