2026. gada 15. martā

Mēs mēģinājām klaudzināt pie Krievijas cilvēku sirdīm daudzu gadu laikā. Mēs saņēmām tikai augļus kā apliecinājumus tam, ka mūs atraidīja. Visas mūsu pūles bija veltīgas.

​

Kā jūs jau zināt no mūsu Vēstījumiem, ar mūsu Sūtnes starpniecību mēs mēģinājām dot cilvēcei vislabāko, vispilnīgāko Mācību, ko cilvēce pašreiz bija spējīga uztvert. Bija rūpīgi izvēlēti vēsturiskie termiņi un spēku pielikšanas vieta. Šajā reizē tā bija Krievija. Mēs cerējām, ka šīs valsts tautai piermīt ticība un uzticība Augstākajam Likumam, ar kuras palīdzību mums izdosies parādīt citu civilizācijas attīstības ceļu, kas balstītos nevis uz baudas un patēriņa kulta, bet uz augstākām, garīgām vērtībām, uz ticību un mīlestību.

​

Mēs izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos, mīļotie. Nav nekā, ko pārmest mūsu Sūtnei. Viņa stingri turējās visu uzbrukumu un nodevīgo rīcību priekšā.

​

Tomēr Mēs nevaram darboties pret jūsu brīvo gribu. Krievijas tautu kolektīvā apziņa ir izdarījusi savu izvēli. Šī izvēle nav saistīta ar Dievišķo ceļu, ko Mēs mācām Zemes cilvēcei.

​

Tāpēc Mēs attālināmies. Mēs vairs nemēģināsim atkal un atkal klaudzināt pie jūsu cieši slēgtajām sirdīm.

​

Kas tālāk? Turpmāk stājas spēkā lielais un taisnīgais Likums – Karmas likums.

​

Tad, kad cilvēki neuzklausa mūsu pamācības, kad viņi atraida mūsu sūtņus un vajā viņus, tas rada karmu. Mēs esam runājuši daudz reižu par to, ka karma ar mūsu Sūtni ir ekvivalenta karmai ar Dievu. Tas ir viens no vissmagākajiem karmas veidiem uz Zemes.

​

Tāpēc ir pienācis karmas nonākšanas laiks.

​

Ciešanas, bēdas, nelaimes, kari, zaudējumi, bads, slimības...

​

Ciešanas dažkārt spēj attīrīt cilvēku dvēseles, un tas var atvērt jaunu iespējamību, ar laiku.