1. izdevums (1898) 2026. gada jūlijs
Nav reliģijas, kas augstāka par Patiesību!
Lielās Baltās Brālības Sūtnes
Tatjanas Mikušinas oficiālais izdevums
CIK ILGI IR JĀNOŽĒLO GRĒKI?
Lasītāja vēstule un redakcijas pārdomas, pieminot Grigorija Rasputina slepkavības 110. gadadienu un Krievijas cara ģimenes slepkavības 108. gadadienu
«Labdien! Pagājušajā gadā Krievijā iznāca kārtējais seriāls, kas veltīts 20. gadsimta sākuma traģiskajiem notikumiem. Sāku to skatīties, taču pēc ceturtās sērijas pārtraucu. It kā viss būtu kārtībā – režisors ir pazīstams, aktieri slaveni, viņi pārliecinoši un talantīgi nospēlē savas lomas, bet galveno varoni atveido aktieris, kuru atzinusi pat Holivuda. Arī kostīmi un laikmeta vide ir labi atveidoti. Taču pietrūkst paša galvenā – patiesības! Imperators Nikolajs II ir attēlots kā bezgribas, kautrīgs valdnieks, kurš maz ko spēj izlemt, savukārt par imperatori Aleksandru Fjodorovnu tiek apgalvots, ka viņa bijusi psihiski nelīdzsvarota. Savukārt Grigorijs Rasputins seriālā attēlots kā varaskārs hipnotizētājs, kurš pin politiskas intrigas un mudina godīgu virsnieku pieņemt kukuli. Tāpēc arī nespēju skatīties tālāk. Taču kāds noteikti noskatīsies seriālu līdz galam, un atkal atgriezīsies kārtējais aplamo priekšstatu vilnis par vāju valdnieku un ļaundari Rasputinu.
Kam tas ir vajadzīgs? Kurš pasūtījis šādu politisku vēstījumu? Kāpēc sabiedrībā, kurā arvien vairāk cilvēku sāk apzināties Cara ģimenes varoņdarbu un desmitiem tūkstošu ik gadu, dodoties Krusta gājienā no Ganiņas bedres līdz Jekaterinburgai, godina Viņas piemiņu, atkal nepieciešams atdzīvināt apmelojošus priekšstatus par svētajiem cariskajiem ciešanu nesējiem?
Izdevniecība “SiriuS” ir izdevusi vairākas grāmatas par Cara ģimeni, bet tīmekļvietnē “За-царя.рф” pieejams plašs ļoti interesantu materiālu klāsts, kas tiek regulāri papildināts arī sociālo tīklu grupās.
Pirmā grāmata par cara tēmu – “Grēku nožēla izglābs Krieviju. Par Cara ģimeni” – manā bibliotēkā nonāca jau 2013. gadā. Un ar katru jaunu izdevumu mana bibliotēka tika papildināta. Sanāk, ka jau trīspadsmit gadus izdevniecība “SiriuS” mērķtiecīgi un konsekventi stāsta par Valdnieku un visu Cara ģimeni, cenšoties nodot mums vienu galveno vēsti: “Cilvēki, uzziniet patiesību, apzinieties melu un apmelojumu briesmīgumu un nožēlojiet šausminošo noziegumu – Cara ģimenes slepkavību!"
Esmu sastapis dažādus cilvēkus. Vieni, tāpat kā es, aizstāv caru un uzskata, ka viņš ir nepelnīti nomelnots. Citi saka: “Tas viss ir muļķības, un jūsu cars…” (neatkārtošu viņu destruktīvo žargonu). Vēl citi apgalvo: “Mēs jau esam nožēlojuši. Cik ilgi tad vēl var nožēlot?”»
Uz pēdējo jautājumu es atbildētu šādi: tik ilgi, cik nepieciešams, lai sabiedrībā mainītos attieksme pret Valdnieku un viņa darbiem, lai tiktu atzīts viņa varoņdarbs un izcilais ieguldījums Krievijas Impērijas attīstībā. Lai Krievijā imperatoram būtu nevis 98 pieminekļi, kā pašlaik, bet gan 998, un lai tie tiktu uzstādīti ne tikai pie baznīcām, bet arī laukumos un ielās ikvienā pilsētā un apdzīvotā vietā. Lai vēstures mācību grāmatās vairs netiktu noklusēta imperatora Nikolaja II loma Tēvzemes stiprināšanā un attīstībā, kā arī lai daudzi sasniegumi projektos, kas tika uzsākti cara valdīšanas laikā, netiktu nepamatoti piedēvēti boļševikiem. Un lai tiktu uzņemtas patiesas mākslas filmas, kas celtu nācijas pašapziņu, rādot Imperatora ģimenes locekļu pašaizliedzīgo kalpošanu Krievijai.
Lūk, kādam vajadzētu būt mūsu kopīgās un patiesās grēku nožēlas rezultātam. Taču tāda rezultāta joprojām nav.
Tas pats attiecas arī uz G. J. Rasputinu. Pēc autora domām, Grigorijs Jefimovičs bija Cara ģimenes un visas Krievijas garīgais aizstāvis. Tāpēc ieinteresētie spēki vispirms nomelnoja šo svēto sirmgalvi izplatot absurdas baumas, publicējot laikrakstos apmelojošus rakstus un pat radot viņa dubultniekus, bet pēc tam viņu nogalināja. Pēc būtības Rasputins bija lūdzējs un valsts garīgais vairogs. Pēc sirmgalvja slepkavības Krievija noturējās vēl tikai divus mēnešus, un drīz vien tika iznīcināta arī pēdējā Krievijas imperatora ģimene.
Šogad aprit 110 gadi kopš G. J. Rasputina bojāejas un 108 gadi kopš Cara ģimenes slepkavības. Aicinu godināt šo svēto cilvēku piemiņu, pievēršoties šai tēmai. Bet “Sirius” zina, kā to izdarīt vislabāk.»
Jegors Berežnojs
Pateicamies lasītājam par viņa aktīvo un ieinteresēto nostāju!
Patiesi, imperatora Nikolaja II, imperatores Aleksandras Fjodorovnas un G. J. Rasputina nomelnošana turpinās arī mūsdienās.
Ja YouTube meklētājā ievada Grigorija Rasputina vārdu, pirmajās meklēšanas pozīcijās parādās jau sen publicēto darbu autori un blogeri, kuri savos YouTube kanālos, pulcējot miljoniem skatījumu, ļoti pārliecinoši un emocionāli stāsta par “Nikolajku” un “Rasputina izlaidīgo dzīvi”.
Piemēram, rakstnieka, scenārista, blogera un uzņēmēja Sergeja Minajeva 2020. gadā publicēto video par Rasputinu ir noskatījušies vairāk nekā seši miljoni cilvēku, un 95 tūkstoši no tiem tam piešķīruši pozitīvu vērtējumu. Rakstnieks stāsta ļoti aizraujoši un, kā raksta komentētāji, it kā cenšas “neaizskart neviena intereses un pārliecību”, tomēr viņš pastāvīgi min dažādas kompromitējošas detaļas (no kurienes tās ņemtas?), aizvainojošus un nievājošus Valdnieka un G. J. Rasputina laikabiedru izteikumus, caur kuriem skaidri jaušama paša lektora attieksme pret šīm personībām. Pat pieminot Nikolaja II pozitīvās īpašības, lektors tūlīt piebilst uzsvērtu: “BET!”, tādējādi sajaucot patiesību ar meliem. Rezultātā skatītājam veidojas nepārprotams priekšstats par cara vājumu un viņa pusmistiskā padomnieka viltību.
Vēl viena vēsturniece, agrāk Krievijas Federācijas Nopelniem bagātā skolotāja, bet tagad blogere, kuru Krievijā atzinuši par ārvalstu aģentu, Tamāra Eidelmane 2021. gadā arī publicēja stāstījumu par Grigoriju Rasputinu. Šis video ir savācis vairāk nekā pusotru miljonu skatījumu un 47 tūkstošus pozitīvu atzīmju. Šajā video jau tiek cilāta tā sauktā “netīrā veļa”, ko pat negribas pieminēt, lai pašam nenosmērētos. Bijusī skolotāja balstās uz Fēliksa Jusupova memuāriem un vēstures zinātņu doktora S. V. Mironenko grāmatām, kurš ir pazīstams ar savu attieksmi pret tā dēvēto “rasputinismu”.
Pavisam nesen, jau šogad, T. Eidelmane publicēja jaunu video par “nelaimīgo pāri Nikolaju un Aleksandru” – tieši pirms viņu nogalināšanas gadadienas. Pietiek vien paskatīties video daļu virsrakstus, lai pārliecinātos, ka arī šajā lekcijā turpinās svēto izsmiešana. Patiesi, ārvalstu aģents kalpo ļaunuma spēkiem, turklāt ne viens – visos sociālajos tīklos darbojas viņas kopienas, un atbalstam kanālam ir atvērti ziedojumu konti visdažādākajās valūtās. No komentāriem redzams, ka skatītāji teikto uztver kā neapstrīdamu patiesību.
Ir arī daudzi citi kanāli, kas atklāj it kā “visu aizkulises patiesību” par Cara ģimenes un G. J. Rasputina dzīvi, attēlojot šīs izcilās personības vispārpieņemtā negatīvā gaismā un radot neveselīgu ažiotāžu pašreklāmas nolūkā.
Par saviem svētajiem iestājas vienīgi Pareizticīgā Baznīca, taču arī tajā pastāv domstarpības attiecībā uz Nikolaja II svētumu. Savukārt par G. J. Rasputinu nemaz nav ko runāt – Baznīca uzskata, ka viņa kanonizācijai nav pietiekama pamata.
* * *
Jau trīspadsmit gadus Tatjana Mikušina pievēršas cara tēmai, aicinot lasītājus un skatītājus uz patiesības apzināšanos un grēku nožēlu.
Izdevniecībā “SiriuS” ir izdotas sešas grāmatas par šo tēmu, un daļa no tām ir izdota atkārtoti.
Izdevumu un atkārtoto izdevumu kopējā tirāža ir 25,5 tūkstoši eksemplāru. Tas ir ļoti maz 145 miljonus lielajai Krievijai.
Tatjanas Nikolajevnas interviju „Vai notika cara ģimenes nošaušana? Kāpēc rodas šāds jautājums”, kas tika pārraidīta pirms 9 gadiem kanālā @TatyanaMickushina, noskatījās 12,5 tūkstoši cilvēku.
Video „Par ticību Dievam un reliģiju. Cara ģimenes slepkavība — katastrofa Krievijai” — 4700 cilvēku.
Filmu par G. J. Rasputinu no cikla „Svētītā Krievija”, kas iznāca pirms 2 gadiem, noskatījās 4600 cilvēku.
Filmu „G. J. Rasputins — svētais Krievijas aizstāvis”, kas tika izlaista pirms gada saistībā ar grāmatas „Imperators Nikolajs II. Mītu atmaskošana-2” iznākšanu, noskatījās 1900 cilvēku.
Apkoposim neiepriecinošo secinājumu. Kā redzam, simts gadu laikā nekas nav mainījies. Apmelojumi pret svētajiem un Dieva Sūtņiem nekur nav pazuduši. Turklāt līdz ar interneta parādīšanos to mērogs un izplatīšanās ātrums ir pat pieaudzis. Vienā svaru kausā — daudzi video ar miljoniem skatījumu, kuros tiek apmeloti svētie. Otrā — video, kas aizstāv svētos, ar vien dažiem tūkstošiem skatījumu.
Par kādu patiesības apzināšanos var būt runa pie šādas nevienlīdzīgas situācijas?
Tomēr ceļš sākas ar pirmo soli. Jā, pirmie soļi ir sperti, taču virzība uz priekšu notiek ļoti lēni. Tāpēc ir svarīgi neapstāties un nenolaist rokas. Mūsu spēkos ir visu mainīt.
Videoklipā ar nosaukumu „Par cariskās ģimenes slepkavību. T. Mikušina” Tatjana Nikolajevna saka: „Un tad, kad mēs beidzot sapratīsim, kāds grēks ir izdarīts, un pārstāsim izsmiet svētos, — tas būs tas brīdis, kas ļaus mums vērst mūsu apziņu Dievišķajā virzienā. Tad šis plīvurs nokritīs no mūsu acīm, un mēs beidzot ieraudzīsim gaismu tuneļa galā.”
Nākamajās vēstkopās mēs spersim vēl vienu soli tuvāk patiesības apzināšanai un pastāstīsim par vienu no visvairāk nomelnotajiem cilvēkiem Krievijā — Grigoriju Rasputinu.
Mieru jums, Gaismu un Mīlestību!
Izdevuma redaktore Tatjana Martiņenko