
Rozāriji


III. Kopienas pazīme – augsta tikumība
Īss Rozārijs
(no grāmatas „Agni Joga. Kopiena”)
III. Kopienas pazīme – augsta tikumība
Īss Rozārijs
(no grāmatas „Agni Joga. Kopiena”)
AUM TAT SAT. AUM
Kliedējam māņticību, gara tumsību un bailes.
Kaldinām vīrišķību, gribu un zināšanas.
Visi centieni pēc izglītības ir apsveicami.
Katrs tumsonības aizspriedums atmaskots.
Darbiniek, vai sadarbības un kopienas pamati liesmo tavā apziņā?
Ja šī uguns jau ir izgaismojusi tavas smadzenes, apgūsti Mūsu kalnu Mācības zīmes.
Darbiniek, nepagursti grūti atrisināmu mīklu priekšā dažos izteicienos.
Katra rindiņa ir augstākais vienkāršības paraugs.
Sveiciens darbīgajiem un meklētājiem!
AUM TAT SAT. AUM
1. Galvenā neizpratne būs tāda, ka darbs ir atpūta. Vajadzēs atcelt daudzas izklaides. Vajag saprast galveno, ka zinātnes un mākslas darbi ir izglītībai, nevis izklaidei. Virkne izklaides pasākumu jālikvidē kā banalitātes perēkļi. Izglītības frontei jāattīra muļķu midzeņi, kas sēž pie alus krūzes. Arī lamu vārdu lietošanai jātiek stingrāk sodītai. Tāpat šauras specializācijas parādība pelna nosodījumu. (63) *
AUM
2. Mantkārība ir rupja gara tumsonība. Tikai patiesa sadarbība var glābt no šāda ļaundabīga kraupja. Mantkārīgajam uz sejas ir zīmogs. Viņš nav saistīts ar sirdi, viņa kauss ir rūgts. Smalkā pasaule mantkārīgajam ir tikai mocību avots. (113)
AUM
3. Mums nepatīk nejēgas, nepatīk gļēvuļi, kas šausmās sabradā kājām evolūcijas iespējas.
Uguņu dzēsēji, gaismas nīdēji, vai nav vienalga, no kuras puses jūs lienat! Jūs gribat apdzēst zināšanu liesmu, bet neizglītota kopiena ir cietums, jo kopiena un tumsonība nav savienojamas. Vajag zināt. Nevis ticiet, bet ziniet! (119)
AUM
4. Līķus neēd, bet nokautus dzīvniekus pieņemts ēst. Vajag pajautāt, kāda starpība, jo – vai gan nokauts dzīvnieks nav līķis? Mēs iesakām nelietot pārtikā gaļu vienkārša lietderīguma dēļ. Protams, katrs sapratīs, ka ir kaitīgi ēst trūdošas šūnas. Bet kad sākas šī trūdēšana? Momentā, kad tiek pārtraukta dzīvības funkcija, ķermenis zaudē aizsargājošo starojumu, un tūliņ pat sākas trūdēšana. Tāpēc sadzīviskā gudrība par atturēšanos no līķu ēšanas ir liekulīga. Tāpēc iesakām pārtiku no graudiem, piena un augiem, kur ir mazāk trūdēšanas. (148)
AUM
5. Protams, augu dzīvības process ir līdzīgs dzīvnieku dzīvei, bet var redzēt, ka augu trūdēšana sākas daudz vēlāk. Labāki ir svaigi augi vai žāvēti lielā karstumā. Maize labāka ir bez sāls un taukvielām. Pietiekami daudz taukvielu ir sviestā un augu eļļās.
Jūsu nosaukums – veģetārisms – ir neizdevies; tas uzsver dalīšanu pēc principa, nevis pēc būtības.
Pārtikai kopienā jābūt no augu valsts, jo kopienas dalībniekiem jāievēro vislielākā lietderība.
Ceļā nebūsim izsmalcināti. Neaizmirsīsim sveķu noderīgumu visos veidos. Ceļā atcerēsimies, ka ir pietiekami ēst divas reizes dienā. Pie galda ilgi nesēžam. (148)
AUM
6. Atgādinām par īpašībām, kas kopienā ir pilnīgi nepieļaujamas: gara tumsonība, bailes, meli, liekulība, savtīgums, piesavināšanās, dzeršana, smēķēšana un neķītru vārdu lietošana. Kāds teiks: "Gribat eņģeļus sapulcēt." Mēs atjautāsim: "Vai gan jūsu zemē visi ir meļi vai dzērāji? Mēs pazīstam daudzus vīrišķīgus un patiesīgus." Atkal teiks: "Pārāk augstas prasības." Atbildēsim: "Vai tiešām pie jums visi lamājas un ir pašlabuma meklētāji? Visi šie nosacījumi biedē tikai mietpilsoni, kas zem sliekšņa slēpj bagātības. Pie mums, Himalajos, sen ir atradušies cilvēki, ko minētie nosacījumi neatbaida." (178)
AUM
7. Iesaku uzmanīgi pavērot kopienas dalībniekus. Ja kāds nespēj aptvert visus nosacījumus, lai viņam tiek atņemtas visas kooperācijas iespējas. Lai pastaigā kā zvērs, kamēr nesajutīs tieksmi būt cilvēkveidīgam.
Kamēr apziņa nav pieņēmusi kopienu, tikmēr katrs sīkums šķitīs nepārvarams. Var atteikties no katras vājības, ja ir skaidrs nākotnes uzdevums. Domājiet par sevis derīgumu nākotnei, un tagadnes bailes izgaisīs. Neuztveriet teikto kā greznu frāzi, bet, akmeņkaļi, aptēsiet savas akmens sirdis. Pēc sirds pārakmeņojas smadzenes.
Vai varam šaubīties, ka jūs gribēsiet pārvarēt savus trūkumus? Sākumam nemelojiet un nebaidieties, un katru dienu mācieties. Par to nevajag skandināt kopienas dalībniekiem, bet var būt kopienas viltus dalībnieki: viņus vajag atdalīt kā sifilisa infekciju. (178)
AUM
8. Ar vērienu var pulcināt jaunus līdzstrādniekus. Skolotājs gribētu redzēt spraigus meklējumus sīku tenku vietā. Nakts klājas pār tiem, kas baidās, klaju zaudējumu viņi mazāk ievēro nekā lieku matiņu uz kaimiņa galvas. Vai gan var domāt par kopienu, kad aizņemti ar baumošanu? Bet grūtības mazinās, kad zinām, ka neslavas cēlāji var palikt aiz jauno pilsētu sienām. (188)
AUM
9. Lai neslavas cēlāji pārskata visu viņu apmeloto sarakstu. Vai tas nebūs cilvēcisko, evolucionāro atradumu saraksts? Nekādi apmelojumi neietekmēs evolūcijas sekas. Bet apmelošana ir dzīvinošās degvielas aprijēja, un no lietderīguma viedokļa tai jātiek iznīcinātai. Bieži nejēdzīgu lamu vārdu nepavada skaidra doma, bet apmelojuma daba ir iznēsāta tumsā, un doma to nes nedzirdami kā ūpja lidojums.
Kāds jautās – kāpēc tā pievērst uzmanību apmelošanai? Jautātājs nezina par enerģijas ekonomiju.
Nevajag bēdāties par piegružotu ceļu, bet posts tiem, kas piemēslo! (188)
AUM
10. Katra varmācība ir nosodāma. Varmācīga verdzība, varmācīga laulība, varmācīgs darbs izraisa sašutumu un nosodījumu. Bet no visiem varas darbiem visnoziedzīgāk un viskroplīgāk izskatās varmācīga kopiena. Katra vardarbība ir lemta reakcijai, bet vissliktākā vardarbība lemta vissliktākajai reakcijai. (219)
AUM
AUM TAT SAT. AUM
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
* iekavās rindkopas beigās norādīts paragrāfa numurs no grāmatas „Agni Joga. Kopiena”.
Tulkoja Lauma Ērgle

