IV. Darbs kopienā

​

Īss Rozārijs

(no grāmatas „Agni Joga. Kopiena”)

AUM TAT SAT. AUM
 

Kliedējam māņticību, gara tumsību un bailes.
Kaldinām vīrišķību, gribu un zināšanas.
Visi centieni pēc izglītības ir apsveicami.
Katrs tumsonības aizspriedums atmaskots.
Darbiniek, vai sadarbības un kopienas pamati liesmo tavā apziņā?
Ja šī uguns jau ir izgaismojusi tavas smadzenes, apgūsti Mūsu kalnu Mācības zīmes.
Darbiniek, nepagursti grūti atrisināmu mīklu priekšā dažos izteicienos.
Katra rindiņa ir augstākais vienkāršības paraugs.
Sveiciens darbīgajiem un meklētājiem!

 

AUM TAT SAT. AUM

 

1. Specialitātes neesamības sajūta ir Mūsu sajūta, jo Mēs dzīvojam visam dzīves kopumam. Katrs speciālists, kas tuvojas Mums, neizbēgami zaudē vienkrāsainās brilles. Tāpēc centieties, lai jau tagad specialitāte būtu viens no jūsu maltītes ēdieniem. Kā putni virs zemes, kā bites pāri visiem ziediem Mēs varam uzņemt Visuma veselumu. (14)*

 

AUM

 

2. Kopienas celtniecībai noder saspringtība. Var novērot, kā saspringtība veicina dažādas atklāsmes. Pat vienkāršs ķermeņa sasprindzinājums pastiprina elementārās parādības. Ne tikai nervu centru noslogojums, bet arī muskuļu saraušanās rada pastiprinātu jūtu emanāciju. Ne ērta sēdēšana mierā, bet no darba noguruši locekļi radīs enerģijas piesātinājumu. Bet, protams, ķermeniskais ir tikai viselementārākajām izpausmēm, ir nepieciešams smadzeņu centru sasprindzinājums. Labākais sasprindzinājums būs pastāvīga modrība. (155)

 

AUM

​

3. Paraudzīsimies, kāda ir aina Mūsu Kopienā. Mūsu līdzekļi ir koncentrēti Vispārības Labumam. Katrs strādā, būdams tam pilnīgi gatavs. Lūk, Mūsu bezvadu ziņojums atnesis steidzamu jaunumu - vajadzīga personiska iedarbība. Ievēlētā Padome ieceļ izpildītāju. Dažreiz izpildītājs zina visu uzdevuma gaitu, dažreiz viņam tiek darīta zināma tikai starpposma darbība. Bieži laika pietiek tikai piemērota apģērba izvēlei, un bieži iesāktā grāmata nokļūst grāmatu glabātuvē neizlasīta. Bieži uzdevuma ilgums nav noteikts. Bieži uzdevuma sekas nav redzamas. Kas gan liek ieceltajam priecīgi traukties? Kas viņam palīdz salā un aukstumā steigties pāri ledus blāķiem? Kāda pavēle var pamudināt uz pastiprinātu darbu? Gatavības gaviles izaug no pierastās modrības. (155)

 

AUM

​

4. Ne jau smaguma dēļ runāju, kad iesaku attīstīt sasprindzinājumu un modrību. Manu padomu gala iznākums ir līksmība. Tie, kas izbīstas no saspringta darba, tie baidās no enerģijas formas un likuma. Lai viņi bezformīgi iet pie trūdošiem mēnešiem. Lai ar savu trūdēšanu papildina to, kam jātiek kardināli pārstrādātam.

Protiet paredzēt gaviles! (155)

 

AUM

​

5. Vai traucos vai esmu nekustīgs, bet tiecos. Vai mācos vai sniedzu zināšanas, bet tiecos. Vai esmu vientuļš vai ļaužu pūlī, bet tiecos.

Kā sasprindzināt virzību? Kur ir tās saknes un nosacījumi? Par darba un darbošanās kvalitāti jūs esat dzirdējuši. Nosacījumi ir šie: pilnīga pārslodze un apzināšanās, ka dzīve nav droša. Pārslodze nostādīs ķermeni sasprindzinājuma virzienā. Briesmu apzināšanās katrā dzīves stundā piešķirs jutīgumu un negrozāmības zināšanu. (180)

 

AUM

​

6. Grūts jautājums: ko uzskatīt par darba izpausmi? Mēs zinām, ka lietas būtība ir kvalitātē, ne apjomā un daudzumā. Bet jauni cilvēki bieži nesaskata kvalitāti, un ārējā apjoma pazīme viņiem aizsedz būtību. Vieglprātības dēļ viņi aizņemti ar ziepju burbuļa pūšanu, un trūdēšanas varavīksni viņi pieņem par apskaidrības gaismu. Pat pietiekami pieredzējuši prāti nodarbojas ar mehānisku skaitīšanu, nevis būtības salīdzināšanu. Kā pateikt viņiem, ka tikai kvalitāte apgaismos un apstiprinās viņus?

Atšķiriet diženus darbus no garām nedzīvu darbu virknēm. (185)

 

AUM

​

7. Bieži kopiena tiek apvainota vardarbībā pret personības brīvību. Šis apvainojums ir vietā jebkurai kompromisa iekārtai, bet ne kopienai. Apzinātā kopienā vieta ir katram darbam. Katrs var izvēlēties darbu pēc vēlēšanās, jo katrā darbā attīstās un izsmalcinās jauni sasniegumi. Nav mehāniskas izpildīšanas garlaicības, jo darbinieks tai pašā laikā ir izmēģinātājs. Viņš saprot uzdevuma nozīmi, lai, nepārkāpjot kopīgo kustības kompleksu, ieviestu darba uzlabojumus. (202)

 

AUM

​

8. Minēsim piemēru no Mūsu Kopienas. Mūsu Draugs ķīmiķis V. grib nodarboties ar jaunu staru sadalīšanu; neviens viņam netraucē. Mūsu Draugs K. grib pilnveidot radio, izmantojot jaunus gaismas viļņus; neviens viņam netraucē. Mūsu Māsa P. nodarbojas ar kaimiņvalsts sociālu problēmu; neviens viņai netraucē. Mūsu Māsa J. aizņemta zemkopībā un ievieš daudzas palīgierīces; neviens viņai netraucē. Māsu O. interesē ārstniecības augi un izglītības jautājumi; neviens viņai netraucē. Brālis H. uzstādījis lielisku aušanas iekārtu un strādā arī pie kopienu pārveidošanas. Brālis M. aizņemts vēsturiskos pētījumos. Mūsu kurpnieks raksta brīnišķīgus filozofiskus traktātus. Pilnīgi katrs atrod sev darbu un pēc vēlēšanās var to mainīt.

Tātad ir vajadzīga vēlēšanās strādāt un atvērta apziņa, kurai katrs darbs kļūst aizraujošs. Jo darbs taču tiek darīts nākotnei, un katrs atnes labāko akmeni. Mēs tagad kalnos runājam par nākotni. Jūs šos vārdus nodosiet ieleju iedzīvotājiem, un viņi vēlreiz atcerēsies par Kopienas pastāvēšanas iespēju. (202)

 

AUM

​

9. Skandinājām: protiet rast prieku mūžīgā darbā un mūžīgā sardzē. Jūs dzirdējāt mūziku un dziedāšanu Mūsu Kopienā. Tās vajag uzskatīt par daļu no darba. Parasti cilvēki, skaņas izdzirdējuši, iegrimst psihiskā bezdarbībā un nespēj pat radīt veidolus. Tas notiek tāpēc, ka ir pieraduši atpūtu saprast kā trulumu. Var pieradināties izmantot mākslu kā spēku kondensāciju. Daiļdarbi dod ne tikai darbības pacēlumu, bet arī spēku aktivizēšanos. Bet šo tēzi vajag pieņemt apzināti un iemācīties izmantot daiļrades emanācijas.

Vai var iedomāties uzcelt kopienu bez skaņu un krāsu kristāliem? Tā patiešām būtu kurmja ala! Skaņu un krāsu nesējiem ir jāatnes kopienā neizlaistīts trauks. Zināšanas un daiļrade būs kopienas Amrita. (224)

 

AUM

​

10. Kooperatīvs nav bodīte, bet kultūras iestāde. Tajā var būt arī tirdzniecība, bet pamatā jābūt izglītībai. Tikai tādā virzienā var izmantot kooperāciju jaunajā dzīvē. Nav viegla tāda apvienošana, jo cilvēki ir pieraduši tirdzniecību saistīt ar savtīgumu. Šādus maldus ir grūti izskaust. Taču neatliekami skolas izglītībā ir jāizskaidro veselīgas apmaiņas jēga. Peļņa nav savtīgums. Samaksa par darbu nav noziegums. Var redzēt, ka darbs ir vienīgā taisnīgā vērtība. Tā visu var izskaidrot bez satricinājuma un apjukuma zem Izglītības un Miera karoga. (271)

​

AUM
 

AUM TAT SAT. AUM