ES ESMU Atēna Pallāda, atnākusi pie jums.

​

Tāpēc, ka ir pienācis mans laiks dot savas pamācības un laba ceļa vēlējumus tiem īstenajiem Patiesības meklētājiem, kas izrāda interesi par mūsu doto Mācību.

​

Man jums jāsaka, ka mēs ne vienmēr esam apmierināti ar mūsu apmācības rezultātu. Mēdz būt laimīgi momenti, kad no mūsu Vārda iedegas cilvēku sirdis un mēs ar gandarījumu redzam, ka cilvēks patiešām atplaukst acu priekšā. Visa viņa būtne atmirdz Patiesības Gaismā, un Mīlestība, Dievišķā Mīlestība starot staro no šī cilvēka acīm.

​

Mēdz būt arī pretēji piemēri. Kad cilvēks ar lielām grūtībām atrod mūsu Mācību, Vēstījumus, ko mēs dodam. Kādu laiku viņš ir aizrāvies, sajūsminājies, mēģinādams saprast mūsu doto Zināšanu pamatus. Taču paiet laiks, un cilvēks pamet mūsu Vēstījumu lasīšanu un aiziet meklēt Patiesību pavisam citā vietā.

​

Mēs ļoti nožēlojam šādus gadījumus, bet neko nevaram izdarīt, jo Brīvās gribas likums neļauj mums iejaukties cilvēku lēmumos.

​

Tomēr mēs nepārstājam lolot cerību, ka agri vai vēlu cilvēce spēs pārvarēt savas nereālās daļas pretestību un beidzot izrausies Dievišķās domas plašumos.

​

ES ESMU Atēna Pallāda, Patiesības Dieviete, es kūrēju arī daudzas citas cilvēku dzīves jomas. Šodien man ir sevišķs prieks par mūsu tikšanos tāpēc, ka es dodu šo manu Vēstījumu manas mīļotās Hellādas teritorijā.

​

Ak, jūs nevarat iedomāties, cik es esmu priecīga, kā saviļņota trīs mana būtne!

​

Senā Hellāda. Cik daudz gadu simteņu ir pagājuši kopš šajās vietās dzīvojošie ļaudis pielūdza mani, cēla man veltītus tempļus un svētnīcas.

​

Ir pagājis laiks, un tagad ļaudis pielūdz citus Dievus. Tomēr es nezaudēju cerības, ka kaut kad pienāks laiks un visus cilvēkus pārņems un piepildīs tā Dievišķā Patiesība, ka visa pasaule ir tikai Dievišķās Patiesības izpausme. Un visa pasaule ir Dieva dāvana jums, jūsu dvēselēm, lai palīdzētu jums attīstīties un iepazīt sevi un apkārtējo pasauli.

​

Tik daudz šajā pasaulē ir daiļā un apburošā. Tik daudz ir tā, ko Dievs devis cilvēcei pilnīgi par velti kā Dievišķo dāvanu. Tie ir saules lēkti un rieti, tas ir saules siltums, tās ir putnu dziesmas, tā ir puķu ziedēšana, tā ir vēja dziesma un strautu burbuļošana.

​

Tik daudz Dievs ir devis cilvēcei kā dāvanu!

​

Tomēr cilvēce ir novērsusies no Dievišķajām dāvanām. Un pat nemirstības dāvanu, kas dāvāta jūsu dvēselēm, tās radot, jūs vairs nepieņemat.

​

Ar apbrīnojamu stūrgalvību jūs radāt savus nedievišķīgos paraugus un pielūdzat tos līdzīgi kā zelta teļu un barojat tos ar savu Dievišķo enerģiju.

​

Kādreiz es varēju būt klāt cilvēku vidū. Tas bija tālajos senajos laikos. Es teicu cilvēkiem, ka pienāks laiks un viņi aizmirsīs par Dievu, aizmirsīs par manu eksistenci. Neviens man neticēja.

​

Tagad, kad es jums runāju par Dievu, par Dievišķajiem Valdoņiem, ļoti maz ir to, kas spēj noticēt mūsu eksistences realitātei.

​

Tāpēc, ka jūsu apziņā ir milzum daudz informācijas, bet Patiesība, Dievišķā Patiesība ir pametusi jūs.

Tāpēc jūsu galvenais uzdevums būs atgriezt jūsu pasaulē Dievišķo Patiesību, un tai pa pēdām jūsu pasaulē atgriezīsies Dievišķā harmonija, Dievišķais miers, un jūsu eksistence piepildīsies ar jēgu.

​

Pašlaik jūs esat iegrimuši jūsu izdomātajās problēmās. Jūs nopietni satrauc tas, kas nav jūsu uzmanības cienīgs. Jūs esat iegrimuši tādās problēmās un situācijās, kam nav jābūt jūsu pasaulē. Jo vairāk jūs veltāt uzmanību šīm situācijām, jo vairāk un vairāk jūs barojat tās ar savu Dievišķo enerģiju.

​

Pavisam samākslotas lietas, ko tiražē jūsu plašsaziņas līdzekļi, ar jūsu enerģijas palīdzību pilnīgi iegūst fiziskas aprises.

​

Jūs padevīgi noliekat savu būtni zem veselas melu straumes, ko tiražē plašsaziņas līdzekļi, un šī melu straume nes jūs un spiež izpildīt tādas darbības, par kurām jums būs kauns atcerēties pēc jūsu fiziskā ķermeņa nāves, kad jūs nokļūsiet mūsu mītnēs. Jūs ar šausmām atcerēsieties tās situācijas, ko jūs paši radījāt melīgas suģestijas un acīmredzamu melu ietekmē.

​

Es un citi Valdoņi pastāvīgi sastopamies ar tām dvēselēm, kas nevar atgūties no šoka, kad viņu skatienam atklājas visa pēdējā iemiesojuma laikā sastrādātā ļaunuma šausmas.

​

Daudzas no šīm dvēselēm no jauna pošas iemiesojumā, lai izpirktu savus grēkus, savus netīros nodarījumus. Taču mēs redzam, ka dvēsele ir guvusi tik lielu traumu, ka būs vajadzīgi daudzi simti gadu, lai tā spētu no jauna iegūt Dievišķo mieru un harmoniju un nonākt iemiesojumā ar pilnībā apzinātu vēlēšanos atstrādāt savu karmu.

​

Es zinu un redzu, cik grūti dažkārt ir to cilvēku dvēselēm, kas atnāk iemiesojumā, lai atstrādātu pagātnes šaušalīgos grēkus. Šie cilvēki cieš un tiek pakļauti briesmīgiem pārbaudījumiem.

​

Vajag sakopot visu vīrišķību, parādīt milzīgu pašaizliedzību, lai ar godu izietu cauri visiem pārbaudījumiem un atkal nenotraipītu savas rokas ar asinīm. Tāpēc, ka cilvēks, kas paņēmis rokās ieroci, lai atriebtos, un notraipījis savas rokas ar asinīm, atņem savai dvēselei iespēju virzīties pa garīgu ceļu uz daudziem iemiesojumiem.

​

Un otrādi, cilvēks, kas pārvarējis vēlmi atriebties un pazemīgi pacietis pār viņu nākušos pārbaudījumus, nākamajā iemiesojumā paver sev Dievišķu Ceļu.

​

Es esmu Dieviete, kas apmāca arī kara mākslas jomā. Parasti, kad es sniedzu pamācības savā mītnē, es mācu dvēselēm atšķiršanas ceļu, lietojot ieročus. Ja jūs ņemat rokās ieroci nevis, lai atriebtos, un ne savtīguma dēļ, kā to dara algotņi un slepkavas, bet ar vienu vienīgu cildenu mērķi aizstāvēt savu tēvzemi, savu māju, savu ģimeni, tad pat jūsu izdarītās slepkavības karma būs daudzkārt vieglāka nekā to cilvēku karma, kas veic slepkavību peļņas vai mantkārības dēļ.

​

Dažādi ir motīvi, kuru dēļ cilvēki ņem rokās ieročus. Diemžēl, tāpat kā pirms tūkstošiem gadu, cilvēces karma nevar tikt atšķetināta bez vardarbības un asinsizliešanas.

​

Taču jebkuru asinsizliešanu vajag uzņemt kā mācību stundu jūsu dvēselēm. Pareiza reakcija, pareizs notiekošā novērtējums jūsu apziņā spēj atstrādāt vardarbības karmu jūsu apziņā bez tās turpmākas nolaišanās fiziskajā plānā jaunas vardarbības veidā.

​

Tā es mācu pārvarēt vardarbību apziņā.

​

Jūs brīnīsities to dzirdot, bet daudz lielāku karmu rada nevis tie cilvēki, kas īsteno vardarbību, bet gan tie cilvēki, kas šo vardarbību atbalsta savā apziņā.

​

Tāpēc, ka vardarbība, kas notiek pašlaik, ir tās agresijas sekas, kas agrāk iemitinājās jūsu apziņā. Bet, ja jūsu apziņā tagad ir agresija, tad tā būs par cēloni nākamajai asinsizliešanai.

​

Sākumā jūs savā apziņā radāt priekšnosacījumus naida, antipātiju un agresijas izaugšanai, pēc tam tas viss nonāk fiziskajā plānā kā kari, asinsizliešana, terora akti.

​

Padomājiet par maniem šīsdienas vārdiem. Un neradiet cēloņus nākotnes nelaimēm.

​

​

ES ESMU Atēna Pallāda.

​

 

Tatjana Mikušina, 2014

​

​

Tulkoja Lauma Ērgle