ES ESMU Babadži!

​

Šodien es atkal atnācu, lai jūs vēlreiz atcerētos par Mūsu eksistēšanu un Mūsu Mācību.

​

ES atnācu atgādināt Jums par Likumu, kas pastāv šajā Visumā. Atgādināt Jums par Mīlestību, kurai jābūt ar jums vienmēr. Tāpēc, ka bez Mīlestības, kura apskauj visu Jūsu būtni un apņem visu pasauli, visu Radīto jūs tālāk nevarat pastāvēt.

​

Bailes un negatīvie apziņas stāvokļi rodas tajā vietā, kur nav Mīlestības.

​

Tālab pirmām kārtām jūsu dzīvēs atjaunos Mīlestības jūtas.

​

Nav nekā jauna Manos Vēstījumos un citu Valdoņu Vēstījumos, ko Mēs nebūtu devuši agrāk, pirms daudziem gadu tūkstošiem caur gudrajiem, praviešiem, sūtņiem.

​

Un tik un tā periodiski ir jāatgādina par Mūsu pastāvēšanu.

​

Lai jūs zinātu, ka jūs neesat vientuļi Visumā.

​

Mēs pastāvīgi vērojam jūsu attīstību un garīgā ceļa turpinājumu. Tad, kad evolūcija nonāk savas attīstības kritiskajā punktā un pati saprātīgās civilizācijas pastāvēšana nonāk draudu priekšā uz planētas Zeme, Mēs nevaram nenākt un vēlreiz atgādināt galvenos Mūsu Mācības postulātus.

​

Mēs daudzas reizes esam runājuši par nepieciešamību pārvarēt vēlmes un atteikties no piesaistēm iluzorām šīs pasaules izpausmēm.

​

Tomēr slinkuma un nesaprātīguma dēļ Mūsu sekotāji neveltī Mūsu norādījumiem pienācīgo uzmanību.

​

Piemēram, tagad ilūzija piemeta virkni lamatu jūsu apziņai, kas noved jūs no Ceļa. Maigi un nemanāmi. Es runāju par jūsu piesaistīšanos viedtelefoniem un tā sauktajiem sociālajiem tīkliem. Kāpēc jūs domājat, ka šī veida piesaistes nes mazāku ļaunumu jūsu dvēselēm nekā alkohols, nikotīns, mūzika ar nepareizu ritmu, narkotikas, azartu spēles...?

​

Viena stunda, ko jūs pavadāt sociālajos tīklos, atbīda jūsu virzīšanos uz priekšu Ceļā par veselu gadu. Bet, gadu regulāri izmantojot sociālos tīklus, varat zaudēt jūsu dvēseles evolucionārās attīstības iespēju uz visiem laikiem.

​

Nākamais jautājums, ko Es gribētu apgaismot Manā Vēstījumā, ir izskaidrots par attieksmi pret Mūsu Sūtni. Es jau runāju iepriekšējos Manos Vēstījumos[1]: par to, kā jūs izturaties pret Mūsu Sūtņiem, Mēs spriežam par to, vai Jūsu civilizācija ir spējīga turpmākajai attīstībai vai tā papildinās iepriekšējo neizdevušos civilizāciju izgāztuvi.

​

Padomāsim kopā.

​

Miljoniem gadu Mēs strādājam ar Zemes cilvēci. Galvenais garīgais darbs un apmācība notiek Mūsu speciāli radītās vietās: Brālības Āšramos. Mūsu Sūtnes Misijas sākumā bija radīts tāds Āšrams pie Omskas. Tā ir sena spēka vieta, no kurienes Mēs plānojām izplatīt Mūsu Mācību un paaugstināt cilvēces apziņu jaunā līmenī.

​

Mūsu čhēla pienākums ir rūpēties par Mūsu Sūtni un radīt nepieciešamos apstākļus Mācības izplatīšanai.

​

Vairāku gadu laikā Mēs devām Vēstījumus Mūsu Sūtnes Āšramā, piesātinot Dievišķās vibrācijas ap zemi. Jums atlika tikai pieņemt Mūsu Dāvanu un sargāt to kā visdārgāko no pretējo spēku pārstāvjiem.

​

Bet izrādījās, ka Mūsu priekšposteni sagrābuši pretējie spēki. Apgānījuši un sagrāvuši.

​

Tā ir smaga karma, kas nogūlusies uz to gaismas nesēju pleciem, kuri speciāli pieņēma iemiesojumu Mūsu Misijas aizsardzībai Krievijā.

​

Šī karma līdz tādai pakāpei sašaurināja gaismas nesēju apziņu, aizsedza viņu redzējumu, ka viņi pārstāja atšķirt Gaismu no tumsas un saprast visvienkāršākās Mūsu Mācības tēzes.

​

Cilvēki, kuri bija aicināti kļūt par Zemes sāli[2], tapa par rūgtiem nodevības un neuzticības augļiem.

​

Kāds gan ir viņu liktenis? Būt nomestiem uz ceļa, kur soļos nākamās evolūcijas.

​

Ir kļūdas, ir maldi, ir grēki. Visu var saprast un piedot. Bet vissmagākajam grēkam – nodevībai – nav attaisnošanas un nav piedošanas.

​

Lai saglabātu Gaismas Fokusu, kas nostiprināts Mūsu Sūtnes ķermeņos, Mēs bijām spiesti pārvietot Mūsu Sūtni aiz Krievijas robežām.

​

Ja cilvēks veic nosodāmu rīcību attiecībā pret Mūsu Sūtni, viņš rada karmu, kas gulstas uz vairākām dzimtas paaudzēm.

​

Situācijā ar Mūsu Sūtni notika tā, ka Krievijas valsts institūcijas vajāja un īstenoja represīvās darbības attiecībā pret Sūtni un viņas radiniekiem un tuviniekiem.

​

Mūsu Sūtnes mantiju īpašība ir tāda, ka jebkura darbība, kas vērsta pret Mūsu Sūtni, atstarojas no viņas mantijām un atgriežas pie tiem, kuri šīs darbības veikuši, tūkstoškārt pastiprinātas. Tas attiecas uz atsevišķiem cilvēkiem, ļaunas gribas izpildītājiem un veselām valstīm, kas nav parādījuši Mūsu Sūtnei pienācīgu pagodinājumu.

​

Uz Krieviju Mēs likām ļoti lielas cerības. Pašreizējā laikā šīs cerības neattaisnojās.

​

100 gadu laikā Krievija divas reizes atraidīja Lielās Baltās Brālības pasniegto palīdzības roku.

​

Pirmā reize bija divdesmitā gadsimta sākumā, kad Mūsu Vēstījums tika noraidīts, ko pasniedza caur Rērihu[3] ģimeni, otrā reize – divdesmitā pirmā gadsimta sākumā, kad Mūsu Sūtni sāka vajāt Krievijas teritorijā.

​

Valsts, kas atraida Mūsu palīdzību un pakļauj vajāšanai Mūsu Sūtni, nevar pastāvēt kaut cik ievērojamu vēsturisku laika periodu un ir lemta sadalīšanai un miršanai.

​

Vairums valsts iedzīvotāju nevar saprast uzgāzušos bēdu un nelaimju iemeslus. Tomēr Es vēlreiz atkārtoju: valstis izdara izvēli savu labāko pārstāvju personā.

​

Bet izrādījās, ka labākie pārstāvji ir kraupjainas avis, un daži vilki avju drānās siro nomaldījušos avju meklējumos, lai pavisam novestu viņus no ceļa[4] .

​

Es gribu, lai jūsu galvās parādītos tā iemeslu izpratne, kas drīz notiks un jau notiek.

​

Nav nekādu ļauno dēmonu līdz tam laikam, kamēr tie neiekļūst jūsu apziņā. Kad gaismas nesēji neizpilda savu misiju, planēta nokļūst pretējo spēku varā.

​

Nevar pastāvēt civilizācija kaut cik ievērojama laika periodā, kura atrāvusi sevi no Dieva un Viņa Likuma.

​

Tā bija ar daudzām pagātnes civilizācijām. Tā būs arī ar jūsu civilizāciju.

​

Zaudējuši Gaismas Fokusu un Mūsu Mācību tiešu pārvadīšanu, Krievijas gaismas nesēji nespēja saglabāt savu apziņu pienācīgā līmenī, viņi izdarīja izvēli par visu valsti.Tā kā pēc Dieva nodoma Krievijai bija jārāda ceļš visai pasaulei, tad visa pasaule iekļuva haosa un jucekļa joslā.

​

Bez Dievišķās enerģijas nekas nevar pastāvēt.

​

Ir kāda izeja?

​

Izeja ir vienmēr: atgriezties uz Dievišķo attīstības Ceļu.

​

Pieņemt Mūsu vadību un ievērot Dievišķos Baušļus. Ievērot Tikumisko Likumu.

​

Godāt Dievu, Valdoņus un Mūsu Sūtņus.

​

Mana šīsdienas Vēstījuma mērķis bija pamodināt tos, kas vēl ir spējīgi pamosties no saldā miega ilūzijā.

​

Mūsu palīdzība vienmēr var tikt sniegta. Bet Mums vajadzīgas dvēseles, kuras ir spējīgas uz varoņdarbu, pašuzupurēšanos, kalpošanu. Sagatavojušas savus traukus tīrai Dievišķai enerģijai, ko Mēs vienmēr esam gatavi iepildīt tīrās sirdīs.

​

ES ESMU Babadži.

​

​

 

Tatjana Mikušina, 2021

 

 

​