Iekšējā un ārējā Mācība
Iemīļotais Jēzus
2008. gada 25. jūnijā

ES ESMU Jēzus, atnācis pie jums. Es atnācu tāpat kā iepriekšējā reizē, lai dotu noteiktas pamācības, kas, ceru, būs noderīgas jūsu dvēselēm. Ir ārējā mācība, un ir iekšējā Mācība. Jūs to zināt vai iespējams, ka esat dzirdējuši. Kāda ir starpība un kur ir atšķirība?
Katru reizi, kad mēs dodam jums pamācības par šo tēmu, mēs mazliet savādāk pasniedzam materiālu, lai jūs spētu apgūt doto visā pilnībā. Jūs zināt, ka tad, kad es biju iemiesojumā pirms 2000 gadiem, es devu savu Mācību daudziem cilvēkiem. Vai tā Mācība bija ārēja vai iekšēja? Lai atbildētu uz šo jautājumu, padomāsim kopā.
Kad iemiesojumā atnāk Sūtnis vai pravietis, tad viņš atnāk ar noteiktu mērķi vai misiju. Tāda vēstneša misija vienmēr ir tikai viena – īstās, patiesās Mācības atjaunošana. Tās Mācības, kas vienmēr ir bijusi pasaulē no laikmetu iesākuma, bet kas tika aizmirsta pirms daudziem tūkstošiem gadu. Jums ir vajadzīga zināšanu atjaunināšana. Tāpēc arī šodien mēs nākam, lai dotu jums atjaunotas zināšanas. Tās zināšanas, ko jūs varat uztvert tagad.
Ja vēl pavisam nesen, kad es biju iemiesojumā, un arī krietni vēlāk pēc tā laika parādītos cilvēks, kas nestu Mācību, ko mēs plaši dodam tagad, tad viņš nevarētu sludināt tik plaši un atklāti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pastāvēja daudzi ierobežojumi, kas piemīt visām pasaules reliģijām. Katra reliģija ir noteiktu dogmu un noteikumu sakopojums. Jūs droši vien nojaušat, ka lielāko daļu šo dogmu un noteikumu nedevu ne es, ne citi reliģiju dibinātāji, bet tie parādījās ievērojami vēlāk, un tos ieviesa baznīcas tēvi. Jo katrs cilvēks pēc sava pasaules uzskata un vispārējās kultūras vēlas pamācīt citus vislabākajā veidā. Bet tad, kad šis cilvēks nerunā Dieva vārdā, bet viņā runā viņa miesīgais prāts, tad arī viņa pūļu rezultāts dažkārt kļūst tieši pretējs tam, ko Dievišķās Būtnes vēlas redzēt cilvēku vidū izpaustu. Un proti: katrs cenšas aiz visiem reāli pastāvošiem noslēpumiem atrast to, ko varētu izskaidrot ar cilvēcisko prātu. Bet to, ko nekādi neizdodas izskaidrot, vai nu noklusē, vai pasludina par Dieva brīnumu. Kad daudzas cilvēku paaudzes atkārto no mutes mutē par to brīnumu, kas bija pirms daudziem simtiem un tūkstošiem gadu, tad rodas stereotips vai dogma, kas pastāv jau neatkarīgi no to cilvēku apziņas, kuri pieslējās tai vai citai reliģijai vai baznīcai.
Patiesības klātbūtne ir katrā dogmā, bet, lai šī Patiesība kļūtu saprotama jaunajām cilvēku paaudzēm, ir vajadzīgs jauns cilvēks, kas atnāks un atkal atjaunos cilvēku priekšstatus par Dievišķo Patiesību.
Tā ir bijis vienmēr. Tas līdzinās tam, kā jūs rokat aku un smeļat no tās ūdeni. Jūs pierodat dzert ūdeni no šīs akas, jo jums nav citas, no kuras ņemt ūdeni. Un pat tad, kad ar laiku ūdens kļūst duļķains, jūs samierināties ar šādu ūdens kvalitāti, jo neprotat atklāt jaunu avotu. Bet, lūk, atnāk jauns cilvēks, kas izrok jaunu aku. Jūs piesardzīgi nogaršojat ūdeni no tās, jo saprotat, ka ūdens mēdz būt dažāds un ar ūdeni var pat saindēties. Paiet ilgs laiks, kamēr visi iedzīvotāji pierod pie jaunās akas un sāk ņemt no tās ūdeni.
Lūk, tieši tāpat ir ar jaunas Mācības pasniegšanu. Katru reizi atnāk jauns cilvēks un dod vienu un to pašu seno Mācību, kas cilvēkiem bija saprotama savā laikā. Šī Mācība sākumā satur pilnīgas Dievišķas vibrācijas un pievelk ar savu novitāti. Bet pēc tam, kad Mācības nesējs aiziet, tad tie, kas pieņēma šo Mācību, sāk traktēt to katrs savā manierē. Jo pārtrūkst Dievišķās iespējas plūsma, un uz zemes nav cilvēka, kas būtu Dievišķās enerģijas pārnesējs.
Katru reizi tiek dota viena un tā pati Mācība, un šīs Mācības būtība ir vienkārša un skaidra pat bērnam. Bet tas, kas ir saprotams bērnam, pagaist no miesīgā prāta un nepadodas nekādai loģiskai analīzei. Tāpēc jums būs ļoti svarīgi, ka jūs katrs spēsiet atrast Mācības avotu sevī. Visām patiesajām reliģijām savā pamatā ir mācība par Dievu, kas mājo katra cilvēka sirdī. Tā kā cilvēki ir pazaudējuši spēju sadzirdēt Dievu savā sirdī, tad parādījās starpnieki, kas dzird Dievu vai saka, ka dzird Dievu.
Nav nekā peļama, ja jūs vēršaties pēc palīdzības pie starpnieka, kas pamācīs jūs ceļā. Jautājums ir tikai, cik lielā mērā tāds starpnieks ir Dievišķās Patiesības nesējs. Tāpēc vienkāršāk un efektīvāk būs, ja katrs no jums spēs noskaņoties uz Dievišķu saskaņu un sajust Dievišķās vibrācijas savā sirdī. Ticiet, ka katram no jums sirdī mājo Dievs. Jums nav vajadzības skraidīt pa Zemi, meklējot to, kas jūs pamācīs. Bet, tā kā spēju tieši dzirdēt Dievu ļoti daudzi tagad dzīvojošie cilvēki ir pazaudējuši, tad vajag, lai jums būtu kaut vai kritēriji, kas jums ļaus vecu un jaunu sludinātāju vidū pazīt vilkus avju drānās.
Tur, kur ir Dievs, nav vietas tenkām un baumām. Tur, kur ir Dievs, nav vietas merkantilām interesēm un vēlmei iedzīvoties uz tuvākā rēķina. Tur, kur ir Dievs, ir tikai dāvanas, jums dod, un dod un dod dzert Dievišķo nektāru un neko neprasa no jums pretī.
Nekad nedzenieties pēc ārējiem rituāliem. Nekad necentieties izprast noslēpumus tur, kur to nav. Dzīvojiet vienkārši. Ievērojiet baušļus, ko deva Mozus un pravieši, bet vispirmām kārtām centieties saglabāt savā sirdī Mīlestību un līdzcietību pret tuvāko un visu dzīvo.
Ar to, kā jūs izturaties pret katru Dzīvības daļiņu, ar to, kā jūs izturaties pret katru Dievišķu izpausmi, ar to patiesi ticīgs cilvēks atšķiras no liekuļa, kas piesedzas ar Dieva vārdu, bet kam nav Dieva viņa sirdī.
Es jums devu bausli: „Mīliet cits citu”. Es atnācu, lai pateiktu jums, ka tad, kad Mīlestība mājo jūsu sirdīs, jums nav vajadzīgs nekāds sludinātājs ārpus jums, jums nav jātērē laiks, meklējot Dievu ārpus sevis, jo jums ir Mīlestība, un tātad jūs esat Dievā, jo Dievs ir Mīlestība.
Es atnācu pie jums šajā dienā, lai dotu jums priekšstatu par iekšējo Mācību, kas ir jūsu sirdīs un kas ir Mīlestība.
ES ESMU Jēzus.
Tatjana Mikušina, 2008
Tulkoja Lauma Ērgle
Red. L. Ērgle 2016.g.



