ES ESMU Zaratustra!

​

Es atnācu šajā dienā, lai dotu nelielu Mācību. Mūsu saruna jūs pārāk nenogurdinās. Es runāšu īsi.

​

Šodien jūs varēsiet saprast, cik tas, kas ir jūsu apkārtnē, var tikt mainīts un cik tam ir vajadzīgas pārmaiņas.

​

Iedomājieties, ka jūs esat nokļuvuši uz neapdzīvotas salas. Jums nav nekā no pierastajām lietām, tomēr jūs atceraties, jūs izceļat no savas atmiņas tās zināšanas, kas jums nepieciešamas, lai izdzīvotu uz šīs neapdzīvotās salas.

​

Jūsu civilizācijai ir ļoti daudz dažādu lietu un izpriecu, tādas kā pieaugušo rotaļlietas, taču, lai jūs varētu eksistēt, tik daudz patiesībā nevajag. Ir nepieciešamais minimums, un ar to pietiek. Ja jūs padomāsiet, tad pēc nelielām pārdomām jums kļūs skaidrs, ka viss, kas ir ap jums, un viss, kas jums pieder, nepadara jūs laimīgākus.

​

Tad kur gan ir laime?

​

Katram no jums būs sava atbilde uz šo jautājumu. Ja jums, lai būtu laimīgi, vajag kaut ko iegūt: mašīnu, dzīvokli, ārpilsētas māju, iespēju ceļot vai izklaidēties, tad man jums jāaizrāda, ka jūs nekad nesasniegsiet laimi. Tāpēc, ka jūs būsit spiesti iegūt mantas citu pēc citas, greznuma priekšmetus citu pēc cita, un jūs centīsities iegūt arvien vairāk izsmalcinātu baudījumu no dzīves, taču katru reizi, kad jūs būsit ieguvuši kārtējo lietu vai izpriecu, jūs tūlīt pat zaudēsit par tām interesi un meklēsit nākamo, pēc kā jums tīkot. Tā, dzenoties pēc mirāžām, paiet ne viens vien iemiesojums.

​

Jūs mēģināt atrast laimi ārpus sevis. Taču laime ir jūsu apziņas stāvoklis. Kad jūs patiešām esat laimīgi, tad jums nekas nav vajadzīgs, jūs esat apmierināti un gatavi dalīties savā priekā ar visu pasauli.

​

Cik daudziem no jums ir šī iekšējās laimes sajūta savā sirdī? Vai jums nešķiet dīvaini, ka vislētākā, pat bezmaksas lieta vairākumam Zemes iedzīvotāju nav pieejama?

​

Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka jūsu civilizācija orientē cilvēkus no pašas bērnības iegūt un patērēt civilizācijas labumus. Nav gala arvien jaunām un jaunām lietām un baudām, ko vēlas iegūt jūsu miesīgais prāts.

​

Apstājieties un padomājiet! Kaut kas tajā visā nav pareizi. Ir izeja no šī riņķa, kurā jūs kā vāveres ritenī riņķojat un skrienat iemiesojumu pēc iemiesojuma. Šī izeja ir jūsu apziņā.

​

Apstājieties un padomājiet! Jūsu pasaule paklausīgi pieskaņojas jūsu apziņai. Jūs saņemat no ārējās pasaules to, pēc kā jūs tiecaties. Tāpēc, ja jums izdosies mainīt savu apziņu, mainīt savu tiekšanās vektoru, tad matērija, lai arī lēni, tomēr sāks mainīties un pieskaņoties jūsu jaunajam apziņas līmenim.

​

Sāciet ar visvienkāršāko: izanalizējiet, kas no tā, kas jums pieder, dara jūs laimīgus? Kas ir tas, kas jums pieder un no kā jūs viegli varat atteikties?

​

Ļoti daudzi no jums, padomājuši, teiks, ka jums nekā lieka nav un viss, kas jums ir, jums ir nepieciešams dzīvei.

​

Atcerieties piemēru ar neapdzīvoto salu, ko es minēju mūsu sarunas sākumā.

​

Jums jātiecas uz vienkāršāku dzīvesveidu. Kad mainīsies jūsu apziņa, jūs sapratīsiet, ka jums ir ļoti daudz brīva laika, kura agrāk pietrūka. Jums garšos pareizāka pārtika un patiks klausīties harmoniskāku mūziku. Jūs pārtrauksiet ar dažādiem dopingiem dzīt sevi trakā skrējienā pa dzīvi. Jūs sapratīsiet, ka dzimumakts nav mīlestība. Jūs izdarīsiet ļoti daudz atklājumu savā dzīvē. Bet sākumā nepieciešams pieņemt lēmumu un pamēģināt virzīt savu apziņu pa Dievišķu Ceļu.

​

Jūs teiksiet, ka jums nepieciešamas šī Ceļa pazīmes un jums nepieciešamas norādes, kur šis Ceļš atrodams.

​

Patiesībā visi ceļa rādītāji ir jūsos. Ja jūs uzmanīgi ieklausīsieties savā iekšējā balsī, tad ļoti drīz jūs zināsiet, kur ir Dievišķais Ceļš.

​

Pat jūs, tie, kas ne sevišķi tic mūsu vēstījumiem un vispār piesardzīgi izturas pret dažādām mācībām un ticībām, arī jūs kaut reizi mūžā būsit dzirdējuši iekšējo padomu, kā vajag rīkoties sarežģītā situācijā, kurā esat nokļuvuši. Jūs vienmēr lieliski zināt, ko jums darīt un kā rīkoties. Bet pēc tam jūsu miesīgais prāts iejaucas un skaļi čukst: „Vai tu esi prātā jucis? Tev tas nebūs izdevīgi. Kāda sirdsapziņa? Kāda cēlsirdība? Tu zaudēsi amatu (vai vēl kaut ko no jūsu pasaules mītisko vērtību loka).”

​

Un jūs uzklausāt cilvēcisko loģiku un palaižat garām izdevību rīkoties pēc Dievišķā Likuma.

​

Pirmajā acu uzmetienā iešana pa Dievišķo Ceļu nedod nekādu izdevīgumu jūsu pasaulē. Ne naudu, ne slavu. Drīzāk otrādi, jūs zaudējat daudz ko, kas tiek uzskatīts par prestižu jūsu pasaulē.

​

Bet jūs iegūstat citas vērtības. Jūs iegūstat laimi, dvēseles mieru, un jūs kļūstat spējīgi izjust īstās Mīlestības jūtas.

​

Jūs nekur nesastapsiet Dievišķā Ceļa rādītājus. Bet kompass un Dievišķā Ceļa karte vienmēr ir jūsu sirdīs no pašas dzimšanas līdz pārejai. Nav ārpus jums neviena, kas būtu vainīgs pie tā, ka jūs neizmantojat savu iekšējo zināšanu, bet ejat pa to ceļu, pa kuru „iet visi”.

​

Necentieties iet pa plato ceļu, kas neved nekur. Ejiet pa šauro, tikko pamanāmo taciņu, kas ved jūs uz mūžīgo dzīvību.

​

Es pateicu pietiekami daudz tiem, kas ir spējīgi saprast.

​

Novēlu jums izkļūt no riteņa un iegūt laimi!

​

ES ESMU Zaratustra.

​

​

 Tatjana Mikušina, 2009

​

 

Tulkoja Lauma Ērgle

Red. L. Ērgle 2016.g