ES ESMU Maitreija.

​

Jūs, daudzi no jums, gaidījāt mani. Jūs turpināt gaidīt mani kā nākamo Budu, kas novēlēts Zemes tautām.

​

Es pats gatavoju cilvēci manai atnākšanai. Es pats nodarbojos ar tiem, kas ir gatavi nākt manā Mistēriju Skolā.

​

Daudzi no jums ir saņēmuši manu uzaicinājumu. Daudziem es esmu devis savu svētību caur šo sūtni. Mans dimanta stars bija gatavs atmodināt jūsu Dievišķību.

​

Daži no tiem, kas pieņēma lēmumu riskēt un saņemt iesvētījumus manā vadībā, iedrošinājās spert pirmos soļus.

​

Bet tālāk neviens negāja. Pārāk grūti izrādījās testi tai cilvēcei, kas pašlaik ir iemiesojumā uz planētas Zeme.

​

Es atnācu pateikt jums, ka ar visām mūsu šaubām par tagadējās cilvēces spējām uz paātrinātu evolūcijas ceļu – Iesvētījumu Ceļu, pat mēs zaudējām drosmi.

​

Maija jūs pievelk vairāk nekā Gaismas Būtņu aicinājums. Vēl nekad mēs nebijām veikuši tik plaša mēroga eksperimentu, ka uzreiz tūkstošiem cilvēku bija iespēja pieskarties mūžīgajām Patiesībām un tieši dzert Mūžīgās Dzīvības amritu caur mūsu vēstījumiem.

​

Mēs pārrēķinājāmies. Tāpēc, ka, jo vieglāk pieejamas zināšanas, jo mazāk tās novērtē pašlaik dzīvojošā paaudze. Ja mēs būtu darbojušies lielākā slepenībā, tad interese droši vien būtu lielāka. Tomēr mēs esam sasnieguši savu mērķi. Mums bija iespēja novērot katru, kas pieskārās mūsu vēstījumiem. Mums bija iespēja novērot jūsu reakcijas. Tas, ko var paslēpt zem necaurredzamas dievticības maskas un svētulīga smaida, mums atklājās smalkajā plānā visā krāšņumā.

​

Tātad vismaz es esmu apmierināts. Bet jūsu pārmērīgā familiaritāte pret Skolotājiem un necienīgā spriedelēšana par to, kādā mērā tas, kas rakstīts mūsu vēstījumos, atbilst vai neatbilst jūsu priekšstatiem par patiesību, mums pateica vairāk nekā, ja jūs būtu pavadījuši reālā Mistēriju Skolā lielāko daļu sava mūža.

​

Vispirms es augsti cienu uzticību un patiesīgumu. Arī Ticību un Mīlestību, ko mani skolnieki izjūt pret mani. Tad es varu veltīt viņiem uzmanību un uzsmaidīt par atbildi viņu nerimstošajam darbam. Īstiem skolniekiem ar šo manu smaidu pietiek, lai iedegtos sajūsmā iedvesmas pilnam darbam uz daudziem gadiem.

​

Tālab ir daudz aicināto, bet maz izredzēto. Tāpat kā tikai mazai daļai no augu sēklām ir iespēja dot aizsākumu jaunai dzīvībai, tāpat tikai neliels skaits no tagad dzīvojošajiem cilvēkiem būs spējīgi turpināt evolūciju.

​

Vienā svaru kausā ir jūsu tieksme apmierināt vēlēšanās, piepildīt jūtas, otrā svaru kausā ir Mūžīgā Dzīvība un iespēja turpināt evolūciju.

​

Lielais vairums izvēlas mirāžu, kamēr īstajam avotam paiet garām ar līkumu.

​

Protams, tas nav šīs jūsu dzīves rezultāts. Daudzu simtu tūkstošu gadu garumā, vēl trešajā, ceturtajā pamatrasē jūs izdarījāt izvēli par labu savam ego.

​

Tāpēc tagad mēs dodam īstenībā pēdējo izdevību daudzu cilvēku dvēselēm kaut vai paskatīties uz mūsu pusi ar pienācīgo cieņu. Bet – nē...

​

Neiepriecinošu vēstījumu es jums dodu aizejošā gada beigās. Taču patiesībā pēc Karmas Valdes apgalvojuma viss izskatās vēl sliktāk.

​

Vienīgā cerība, kas paliek, ir tie nedaudzie, kas ir iemiesojumā un notur līdzsvaru par pasaules grēkiem.

​

Likums ir tāds, ka indivīdam ir jāatrodas tieši fiziskajā plānā, lai noturētu pasaules karmas balansu.

​

Ar ko var palīdzēt pārējā cilvēce? Es domāju, ar to pašu, ar ko vienmēr: vajag vērst savus skatus uz Debesīm un censties neradīt jaunu karmu.

​

Apstākļu radīšana nākamajām rasēm pagaidām tiek atlikta. Vispirms vajag ievest kārtību to cilvēku prātos, kas ir pārāk aizrāvušies ar ilūziju. Jums ir jāizbauda visi augļi no jūsu radītās karmas.

​

Pašreizējā posmā ilūzija izrādījās stiprāka. Taču tas ir pagaidu pārsvars. Bet, protams, tiem, kas tagad ir iemiesojumā, šis pagaidu pārsvars var turpināties līdz viņu pašreizējā iemiesojuma beigām.

Dievišķais brīnums var parādīties, un ilūzija var pagriezties ar otru pusi. Tam ir nepieciešams, lai vismaz viens procents no zemeslodes iedzīvotājiem virzītu savu tiekšanos uz Mūžīgo Dzīvību un atteiktos no apkārtējās ilūzijas.

​

Piekrītiet, ka tā ir pilnīgi izpildāma prasība. Taču neatradās ne tikai viens procents zemeslodes iedzīvotāju, bet pat ne dažas procenta tūkstošdaļas tādu, kas ietu pa mūsu iezīmēto Ceļu.

​

Ir viegls ceļš. Tas vienmēr ir atvērts, atliek tikai gribēt pa to iet. Un ir daudz grūtāks ceļš: ciešanu, bēdu, slimību, karu, kataklizmu ceļš... Cilvēce visos astroloģisko ciklu pagrieziena momentos ar apskaužamu pastāvīgumu izvēlas šo, no mūsu viedokļa grūtāko ceļu. Droši vien cilvēce nemeklē vieglus ceļus, un es domāju, ka tie, kas izturēs visus pārbaudījumus līdz galam, varēs pārspēt mani pēc sasniegumu pakāpes.

​

Tālab es novēlu jums sekmīgi izturēt visus pārbaudījumus un pēc iespējas ātrāk uzvarēt savu gara tumsību, kaislības un vēlmes!

​

ES ESMU Maitreija.

​

​

Tatjana Mikušina, 2010

​

 

Tulkoja Lauma Ērgle
Red. L. Ērgle 2016.g.