ES ESMU Nikolajs Rērihs.

​

Iepriekšējā reizē es runāju par situāciju Krievijā. Es runāju par to, kas satrauc mani.

​

Arī šodien es esmu nodomājis mēģināt klauvēt pie jūsu sirdīm. To sirdīm, kas ir iemiesojumā. Vispirms pie to cilvēku sirdīm, kas dzīvo Krievijā.

​

Ļoti maz ir patiešām uzticīgo un patieso. Ļoti daudz ir tādu, kas vēlas iedzīvoties no visa, izmantojot jaunatnes, kā arī vidējās paaudzes tiekšanos uz garīgiem meklējumiem.

​

Man ir, par ko brīdināt, un man ir, no kā darīt uzmanīgus. Vienmēr tur, kur ir Gaisma, salido vārnu bari, lai sadzertos Jēra asinis.

​

Tāpēc modrībai un piesardzībai ir jābūt jūsu vadītājiem.

​

Sapulcējas ļaužu pūļi. Padomājiet, – vai jums vajag turp iet?

​

Laiks ir tāds, ka jebkurā brīdī var gaidīt sprādzienu. Pietiek vienas dzirksteles, lai uzspridzinātu veselu noliktavu, kurā atrodas sprāgstvielas.

​

Pašlaik kā nekad agrāk ir nepieciešama modrība un piesardzība. Uz katru reālu gaismas nesēju ir tūkstoši, kas vēlas iebaudīt Gaismu un izmantot to.

​

Laiks ir bargs. Laiks ir bīstams. Ne ar to bīstams, ka varat nenodzīvot līdz Gaismas Spēku Uzvarai, bet ar to bīstams, ka varat nenosargāt dvēseli.

​

Vajag veikt ļoti vienkāršas darbības. Rūpēties par domu, ķermeņa, jūtu tīrību. Rūpēties par tīrību visapkārt. Nolikt barjeru pret visu to banalitāti, kas lien laukā no katra stūra, no televizoru ekrāniem.

Liegt pieeju gara nabadzībai un zemai kvalitātei savā pasaulē.

​

Pretnostatītajiem spēkiem vajag likt pretī patiesu siržu saliedētību.

​

Tur, kur ir Patiesība, tur Skolotāji uzstādīs vairogu un apsargās.

​

Cik žēl, ka krievu kolektīvais neapzinātais neizdarīja izvēli par labu tiem padomiem un rekomendācijām, ko dod Valdoņi. Cik žēl, ka Krievija sekoja rietumu civilizācijas pēdās. Cilvēku dvēseles, kas būtu tiekušās pēc Patiesības, tika novestas no Ceļa ar spožiem grabuļiem un vilinājumiem.

​

Grūta ir izvēle, kad ir tik daudz kārdinājumu. Bet atteikšanās no vilinājumiem, kārdinājumu pārvarēšana vienmēr ir pavērusi Gaišo Ceļu. Lai arī nedaudzi izturēja pārbaudījumus, lai arī nedaudzi devās Ceļā, ko iezīmējuši Valdoņi, bet šie nedaudzie pagaidām ir spējīgi apvaldīt mēra sajūtu zaudējušos pūļus, kas ar viltu un kārdinājumiem noved no Ceļa daudzas gaišas dvēseles.

​

Cik ļoti vajag būt daudzkārt uzmanīgākiem! Priekšā ir vēl bargāki laiki.

​

Gribas brīdināt un nodot savu pieredzi pēc iespējas lielākam gaismas cilvēku daudzumam. Gribas saklaudzināt to sirdis, kas zaudējuši cerību un neredz gaismas staru apkārtējā dzīvē.

​

Jūsu laiks pienāks un katrā ziņā pienāks. Vajag izturēt. Vajag saliedēties un dot pretsparu visiem lielajiem pūļiem, kas uzbrūk no visām pusēm.

​

Mēdz gadīties, ka čūska iedzeļ no labākā drauga puses. Zaudējumi liek asiņot sirdij. Bet neizbēgami. Tāpēc, ka laiks ir bargs. It kā ienaidnieks būtu sagrābis Krieviju.

​

Melnie tūkstoši pūļu.

​

Bet ticu tam, ka atnāks varoņteiku spēkavīri, izsliesies taisni, un sakustēsies krievu zeme un iedegsies cerībā uz jauniem laikiem.

​

Visu vēl var mainīt, un Uzvara ir iespējama.

​

Maskavu atdeva frančiem 1812. gadā. Un tagad nācās upurēt galvaspilsētu, lai saglabātu spēkus. Pārāk liela ir Krievija, lai to varētu sagrābt.

​

Katrā sādžiņā, katrā lauku mājiņā sēž pēc izskata nevainīga vecenīte vai vecītis un ar savām domām un lūgšanām attīra telpu daudzas jo daudzas verstis visapkārt.

​

Ir bijuši arī grūtāki laiki. Izturējām. Un arī tagad izturēsim!

​

Briesmas ir tādas, ka ienaidnieks ir noslēpies ar mākslīgu apgaismojumu pielietajās veikalu vitrīnās, svētku ārējā spožumā un pārvietojies domu un jūtu smalkajā plānā, televīzijas un radio pārraižu ēterā, interneta virtuālajā realitātē.

​

Jaunais ārējais izskats nedrīkst aizsegt iekšējo būtību. Ne viss ir zelts, kas spīd. Ne visi ir draudzes gani, kas runā par Dievu. Daudz vilku avju drānās, nāksies tos visus atšķirt un pazīt un izvest Patiesības Gaismā.

​

Jūsu sasniegumus daudzkārt pastiprināšu, ja spēsiet aiz visām viltībām pazīt nodevības čūsku, zaimošanas indīgo čūsku un melu šakāli.

​

Pēc tam, kad svarīgā lieta būs pabeigta, nosvinēsim Uzvaru. Bet tagad nav īstais laiks atpūtai, nav laika izvairīties no darba. Laika ir palicis ļoti maz, un katru stundu vajag izmantot darbam un Brālībai.

Jaunais vienmēr ir sastapis pretestību. Tas jaunais, kas nāks, aizēnos visu, kas bijis līdz šim laikam.

​

Jaunā apziņa dos iespēju izaugt jaunai sabiedrībai. Tāpēc dzīvojiet tā, it kā šī būtu jūsu pēdējā diena un visu vajag paspēt, ko apsolījāt Valdoņiem pirms iemiesojuma.

​

Daudzus pazaudējām. Tāpēc katram nāksies cīnīties par desmitiem. Parūpējieties par savu goda drānu tīrību, lai nebūtu nekā, ko pārmest.

​

Neejiet to pavadā, kas ievelk jūs garos strīdos, kritikā un nosodījumos. Atšķeliet visu lieko un ejiet lidojošā gaitā uz nākotni!

​

ES ESMU Nikolajs Rērihs.

​

 

Tatjana Mikušina, 2010

​

 

Tulkoja Lauma Ērgle
Red. L. Ērgle 2020.g.