ES ESMU Gautama Buda.

​

Šodien es esmu atnācis, lai sīkāk parunātu ar jums par tematu, kurš varbūt ne visiem būs interesants, bet par kuru es uzskatu, ka ir nepieciešams pastāstīt.

​

Tātad, šodien es atnācu, lai izskaidrotu dažus momentus jūsu priekšstatos par kopienu un kopienas celtniecību.

​

Daudzos diktātos mēs esam pieminējuši šo tēmu. Tomēr tā nebija sevišķi dziļa Mācība. Drīzāk mēs tikai mēģinājām virzīt jūsu domas uz šo pusi. Tāpēc, ka cilvēces evolucionārās attīstības nākamais posms ir kopienas posms.

​

Taču pašā kopienas jēdzienā ir ieviesti tik daudzi izkropļojumi, ka katru reizi, pievēršoties šai tēmai, vajag ļoti precīzi izmantot jēdzienus un terminus un pārbaudīt, kā šie jēdzieni tiek uztverti parastā cilvēciskā līmenī.

​

Mēs jau ne reizi vien esam runājuši par to, ka visam jūsu pasaulē ir divējāds raksturs, un, lai kam mēs nepievērstos, visam ir divas puses.

​

Jo precīzāk mēs spēsim novadīt līdz jūsu apziņai to kopienas veidolu, kāds ir Dievišķo Valdoņu priekšstatos, jo lielāka ir varbūtība, ka pārmaiņu process sabiedrībā virzīsies uz vajadzīgo pusi.

​

Līdz šim laikam kopienas izpratnes jomā cilvēce nav pavirzījusies tālāk par to līmeni, kāds tai bija laikā, kad es biju iemiesojies kā Gautama Buda. Tieši toreiz man izdevās radīt fiziskajā plānā tādu kopienas paraugu, ko tai laikā varēja maksimāli pietuvināt Valdoņu izpratnei. Tomēr tagad es redzu, ka tā kopiena bija tālu no pilnības. Tāpēc, ka viss bija balstīts uz manis kā Skolotāja godināšanu, un daudzi izpildīja manus norādījumus, sevišķi pat neiedziļinoties to būtībā. Protams, pilnīgi, absolūti un bez ierunām pakļaujoties Skolotājam, kas ir sasniedzis budas apziņas līmeni, visu to virzība uz priekšu, kas pieder kopienai un patiesi ievēro Skolotāja norādījumus, notiek gigantiskā tempā. Daudzi no tiem, kas pieņēma mani par savu Skolotāju, tajā vai nākamajā iemiesojumā sasniedza apziņas līmeni, kas tuvs budas apziņai.

​

Tomēr šādai kopienai ir trūkums. Proti: kad no iemiesojuma aiziet Skolotājs, pēc kāda laika viss vairs neatbilst augstam garīgam līmenim. Cilvēki izpilda tās pašas ceremonijas, ievēro tos pašus tikumiskos principus, bet, tā kā trūkst galvenā ķēdes posma, uz kura turējās kopiena, tad ar laiku viss apdziest un nolaižas līdz vidējam līmenim, kāds pastāv uz Zemes.

​

Ir cits kopienas veids, kas cilvēkiem bija Krievijā pagājušajā 20. gadsimtā. Tā arī bija kopiena, bet nezin kāpēc, tikko ir runa par šo kopienu, cilvēki zaudē par to interesi. Tāpēc, ka gaišo veidolu un cilvēces sapni realizēja cilvēki, kas pēc sava līmeņa bija parastajā materiālajā plānā un domāja parastajās fiziskā plāna kategorijās.

​

Šāda kopiena var pastāvēt tikai tai gadījumā, kad ārējie apstākļi cilvēkus piespiež dzīvot šajā kopienā. Tās var būt bailes, represijas, tieša citādi domājošo iznīcināšana.

​

Tāpēc šādai kopienai nevar būt nekā kopīga ar to kopienu, par kuras realizācijas nepieciešamību runā Valdoņi.

​

Kas tad atliek? Kā iespējams realizēt Skolotāju ieceri cilvēcei?

​

Varu pateikt, ka nav iespējams uzcelt kopienu pēc norādījuma no augšas pat tad, ja šis norādījums nāk no Dievišķajiem Valdoņiem. Kopiena – tas vispirms ir cilvēku apziņas līmenis, kas atbilst sestās un septītās pamatrases līmenim. Es varu jums pateikt, ka pašreizējā laikā tie pašaizliedzīgie šo rasu indivīdi, kas izlūdzās Dievišķo iespēju savam iemiesojumam, ir pazaudējuši visu savu iestrādāto pieredzi un nolaidušies līdz vidējam līmenim, kāds pastāv uz Zemes.

​

Tātad, kāda ir izeja no izveidojušās situācijas?

​

Kopiena var sastāvēt tikai no cilvēkiem, kas ir sasnieguši budu vai kristusbūtņu līmeni. Palūkojieties sev apkārt un paskatieties, kurš no jums apkārtesošajiem ir jau sasniedzis budas līmeni.

​

Ja tādi indivīdi ir, tad viņi atrodas ne mazāk kā dienas gājuma attālumā no jebkuras apdzīvotas vietas. Tāpēc, ka jūsu apdzīvoto vietu vibrācijās neviens buda neizturētu vairāk par dažām stundām. Liels mīts ir tas, ka cilvēks var sasniegt augstu garīgu līmeni, dzīvodams vietās, kur dzīvo parastie cilvēki, kas nav apgrūtinājuši sevi ar garīgiem nopelniem.

​

Tieši tāpēc mēs runājām par to, ka ir nepieciešams radīt patstāvīgas apmetnes, kurās būtu radīti apstākļi sestajai un septītajai pamatrasei piederošu indivīdu atnākšanai un pat Dievišķo Valdoņu iemiesojumiem.

​

Mēs pietiekami skaidri esam izteikuši šo domu visu diktātu ciklu laikā, kas doti caur šo sūtni. Mēs pat izdarījām neveiksmīgu mēģinājumu radīt tādu ciematu tiešā mūsu sūtnes Ašrama tuvumā. Bet tagad mēs skaidri redzam, ka mūsu mēģinājumi cieta neveiksmi tāpēc, ka sastapa sīvu vietējo iedzīvotāju un atsevišķu indivīdu pretestību, kā arī nesaņēma atbalstu no to gaismas nesēju puses, uz kuru atbalstu un tiešu piedalīšanos mūsu projektā mēs cerējām.

​

Dievišķās iespējas logs kopienas radīšanai uz mūsu sūtnes Ašrama bāzes ir aizvēries. Tagad mēs atkal esam spiesti pasniegt trīs un četrus gadus vecas mācību stundas, lai cilvēku apziņa izkustētos kaut vai nedaudz, bet vajadzīgajā virzienā.

​

Jums nāksies atkal sēsties skolas solā un sākt jaunu mācību kursu. Nekautrējieties, tā ir parasta situācija, kas raksturīga Zemes cilvēcei. Ar Debesu žēlastību joprojām tiek saglabāta fiziskā platforma, uz kuras var realizēt Valdoņu plānus.

​

Mēs nezaudējam cerības, ka agri vai vēlu jūsu izlasīto diktātu daudzums pāraugs jūsu apziņas kvalitātē un jūs būsiet spējīgi uztvert Skolotāju vārdus ne kā izklaidējošu lasāmvielu pirms gulētiešanas, bet kā tiešus norādījumus jūsu dzīvē.

​

ES ESMU jūsu vecākais brālis Gautama.

​

 

Tatjana Mikušina, 2010 

​

 

Tulkoja Lauma Ērgle
Red. L. Ērgle 2020.g.