ES ESMU Nikolajs Rērihs.

​

Mūsu šīsdienas saruna būs nopietna. Tālab – noskaņojieties. Kurš gan cits, ja ne es, dos jums patiesu informāciju par lietu īsto stāvokli planētas smalkajā plānā. Kurš cits, ja ne es, darīs jums zināmas tās briesmas, kas jums tagad draud. Protams, ka vispirms man gribētos vērsties pie Krievijas iedzīvotājiem. Tāpēc, ka karmiskās saites ar šo valsti man uzliek par pienākumu arī tagad strādāt tās labā. Ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas tagad ir iemiesojumā, es esmu karmiski saistīts. Tāpēc es ceru, ka kāds no viņiem izlasīs šo manu vēstījumu. Pateicoties jums un caur jums es spēšu darboties. Jo nav iespējams atlikt uz priekšdienām to, kas sen ir nobriedis un notiek jau tagad. Bet tagad valsts ir izvēles priekšā.

​

Nav skaidru orientieru nākotnei. Varētu vēl kādu laiku mēģināt pielaikot sev rietumu parauga kaftānu. Taču jau tāpat ir redzams, ka šis kaftāns ir par šauru plašajai krievu dvēselei.

​

Nepieciešams vērsties pie Krievzemes sākumiem. Vajag sameklēt visu to patiesi varonīgo un gaišo, kas ir bijis Krievzemes vēsturē ne tikai senos laikos, bet pat tās paaudzes atmiņā, kas vēl tagad ir dzīva un kas pamazām atstāj fizisko plānu.

​

Pagātnē ir bijis daudz nepievilcīga un tumša. Bet ir bijuši arī ne ar ko nesalīdzināmas varonības, uzticības un tēvzemes mīlestības paraugi. Vajag atrast vislabāko un kultivēt šo vislabāko ļaužu apziņā. Ne tāpēc, ka mēs gribam apstiprināt krievu nācijas prioritāti, bet tāpēc, ka mums ir atkal jāatgūst nacionālā cieņa un nacionālais lepnums. Mums ir, ar ko lepoties! Krievijas vēsturei jātiek pasniegtai visaugstākajā līmenī visās mācību iestādēs valstī.

​

Visi iedzīvotāju slāņi izjūt galēji nomāktu apziņas noskaņojumu. Jo nav nacionālās idejas, kas apvienotu un saliedētu cilvēkus. Vispārējais cilvēku stāvoklis pašlaik ir daudz sliktāks nekā sociālisma laikos. Tai laikā vismaz tika kultivēta ievirze un uzticība ideāliem.

​

Tautai, kas zaudējusi nacionālo ideju, tautai, kas neatceras savu varonīgo pagātni, nav nākotnes.

​

Par to vajag padomāt, un šī situācija ir jāizlabo. Visos valsts varas līmeņos, visos sabiedrības slāņos ir cilvēki, kas ir uzticīgi Krievijai. Tāpēc pirmais uzdevums ir visa visgaišākā, kas ir sabiedrībā, nostiprināšana. Cilvēkiem ir nepieciešami ideāli, uz kuriem viņiem ir jātiecas. Ļaudis ir noguruši no neticības un liekulības.

​

 Arī agrāk ir bijuši nejēgas un liekēži, kas apgrūtināja valsti. Bet tagad parazītisms un dīkdienība, naudas un baudu kults ir padarīts par elku visos plašsaziņas līdzekļos.

​

Kā gan jūs gatavojaties turpmāk iet, un kā Krievija spēs izpildīt savu Dievišķo uzdevumu, ja banalitāte turpina valdīt. Nekad Krievijā nav bijis tā, ka netiklība un zema kvalitāte tiktu pacelti gandrīz vai valsts politikas rangā.

​

Banalitātes un zemas kvalitātes aizvākšanu no televizoru ekrāniem un no laicīgās dzīves daudzi uzskata par uzbrukumu demokrātijas pamatiem.

​

Apziņai vispirms ir jāizaug līdz demokrātijai. Tad varēs apspriest demokrātijas tēmu. Bet tagad vajag skandināt visus zvanus un glābt to, ko vēl ir iespējams paglābt no šīs velnišķīgās, valdošās kamariljas.

​

Visiem Krievijas iedzīvotājiem vajag nopietni padomāt. Nekāda vislabākā valdība neko nevarēs izdarīt, ja tauta ir neizglītota un tumsonīga.

​

Protams, tautu ir vieglāk pārvaldīt, ja tās apziņai ir viszemākais līmenis. Visa valdīšana notiek dzīvniecisko instinktu līmenī. Taču kam vajadzīga tāda sabiedrība, kas sastāv no cilvēkiem, kuri domā tikai par fizisko ķermeni, bet ir aizmirsuši Dievu un dvēseli?

​

Tāpēc es atnācu un nākšu un runāšu tik ilgi, kamēr nebeigsies šī Dievišķā iespēja. Ir pienācis laiks nopietni padomāt par Krievijas nākotni un darboties tā, it kā durvju priekšā jau būtu ienaidnieks. Ir vajadzīga tautas celšanās cīņai pret banalitāti un tumsonību. Nekad nepaguršu atkārtot, ka atbildība par nākamās paaudzes izglītošanu gulstas uz visiem, kuri tagad pieņem lēmumus un no kuriem kaut kas ir atkarīgs.

​

Tagad Krievija ir nonākusi lūzuma punktā. Pretējiem spēkiem ir ievērojams pārsvars.

​

Tāpēc visi tie, kas lasa šīs manas rindiņas, nedomājiet, ka uz jums tas neattiecas, ka jūs neesat pie varas un no jums nekas nav atkarīgs. Nācijas kolektīvo neapzināto veido katrs no jums. Varonības parādīšana iespējama ne tikai kaujas laukos.

​

Vēl ir laiks. Bet iespēju durvis tūlīt pat aizvērsies.

​

Katru reizi nāku un katru reizi mēģinu pamodināt jūsu dvēseles no miega. Atmodusies dvēsele nejautās, ko viņai darīt, un negaidīs precīzus norādījumus. Atmodusies dvēsele darbojas saskaņā ar iekšējiem norādījumiem un ir gatava varoņdarbam, lai kur arī tas neizpaustos. Dažkārt daudziem no jums varoņdarbs būs tikai atteikties no visa, kas veicina tikumu pagrimumu sabiedrībā: no alkohola, narkotikām, tabakas, no muļķīgas, apziņu apdullinošas mūzikas, no netalantīgiem raidījumiem televīzijā un pa radio. Visa šī milzīgā naudas pelnīšanas industrija eksistē tikai tāpēc, ka jūs to barojat ar savu naudu un savu enerģiju.

​

Sabiedrība ir slima. Taču, ja nebūtu iespējamas pārmaiņas, tad nebūtu jēgas nākt un dot mūsu vēstījumus.

​

Varbūtība, ka viss mainīsies un pārmainīsies uz labāko pusi, pastāv. Šai varbūtībai ir jāpārsniedz 50 procentu robeža, bet tas notiks tikai tai gadījumā, ja jūs ne tikai vienkārši izlasīsiet šos manus vārdus, bet teikto spēsiet likt lietā savā dzīvē.

​

Nav bumbu, bet cilvēki mirst kā no bombardēšanas. Un kas ir visļaunākais, – mirst viņu dvēseles. Klusi un bezjēdzīgi. Nav okupācijas, bet cilvēki tiek pakļauti visnežēlīgākajiem pārbaudījumiem, kad ienaidnieks ir noslēpies katrā mājā, cilvēku apziņas tumšajā mijkrēslī.

​

Es atnācu šodien, lai runātu ar Krievijas ļaudīm. Es ticu šīs zemes dižajai nākotnei.

​

Vienmēr vistumšāko nakti nomaina rītausma. Es ceru, ka Dievišķās apziņas rītausma joprojām vēl ir sasniedzama Krievijas ļaudīm.

​

ES ESMU Nikolajs Rērihs.

​

 

Tatjana Mikušina, 2010

​
 

Tulkoja Lauma Ērgle
Red. L. Ērgle 2020.g.