ES ESMU Mozus. Es atnācu šajā dienā, lai vēlreiz nostiprinātu jūsu sirdīs Dievišķā Likuma prioritāti.

​

Saprotiet, ka jūsu dzīvē nav nekā svarīgāka par jūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu. Jūsu personīgās attiecības ar Dievu.

​

Dievs nepieder ne pie vienas reliģijas, ticības vai tautības. Dievs ir liels! Viņš ir viss, kas ir ap jums: tas, ko jūs redzat, un tas, ko jūs neredzat.

​

Tālab tagad, kad cilvēce veic savu kārtējo iziešanu no piektās pamatrases uz sesto pamatrasi, pats svarīgākais ir Ticības jautājums.

​

Es atnācu jums to pateikt. Tāpēc, ka ļoti daudzi no jums ar ticību saprot pavisam citas lietas, kas neattiecas uz Dievu. Es zinu, par ko es runāju.

​

Es sarunājos ar Dievu tai laikā, kad biju iemiesojies kā Mozus. Nevienam, pat manam brālim Āronam nebija iespējas tieši sazināties ar Dievu. Visi tie cilvēki, kas četrdesmit gadus gāja kopā ar mani pa tuksnesi, varēja izdzīvot un izturēt šo pārbaudījumu tikai tāpēc, ka manī bija kaut kas, kas ļāva man sazināties ar Dievu. Tā bija liela Debesu žēlastība. Tā bija Dieva dāvana, ko es nebiju nopelnījis, kā es uzskatīju. Bet Dievs rīkojās citādi. Dievs lēma, ka ar visiem maniem personiskajiem trūkumiem un nepilnībām manī ir kaut kas, kas dod man iespēju saņemt šo Dievišķo žēlastību.

​

Līdz sava mūža beigām es nesu šo Dievišķo dāvanu savā sirdī. Un tāpēc cilvēki, kas man uzticējās, varēja iziet no mijkrēšļa un ieiet apsolītajā zemē.

​

Nevienam citam nebija šo spēju. Kad es uzkāpu kalnā sarunāties ar Dievu un manis nebija četrdesmit dienu, tad cilvēki, kas uzskatīja, ka viņi ir uzticīgi man un Dievam, tikai šo četrdesmit dienu laikā novērsās no Dieva un sāka kalpot zelta teļam.

​

Es biju spiests pastāvīgi būt kopā ar šiem ļaudīm, un es nevarēju atstāt viņus nevienu dienu. Kad es aizgāju, cilvēki zaudēja savu apziņas līmeni un atguva to no jauna līdz ar manu atnākšanu.

​

Dievs nevar uzturēt visu uz Zemes esošo cilvēku apziņas līmeni. Viņš var būt klāt tikai dažos izredzētajos.

​

Viņš varēja būt klāt Jēzū. Bet tajā laikā cilvēces pagrimums jau bija tik liels, ka pūlis kliedza: „Sit viņu krustā”.

​

Ak, Dievs! Tu redzēji to visu. Kāda gan ir Dieva Žēlastība un Viņa pacietība, ja līdz pat šim laikam uz Zemes iemiesojas tie cilvēki, kas sita krustā Kristu un dejoja zelta teļa priekšā, kad es uz četrdesmit dienām uzkāpu kalnā. Un viņiem pietiek nekaunības gausties par savu likteni.

​

Tagad iestājas rasu nomaiņas laiks. Iestājas laiks, kad tautu un kastu sajaukšanai jātiek apturētai. No visa šī tautu sajaukuma jātop radītai Dievišķai kārtībai.

​

Tagad uz Zemes viss ir ar kājām gaisā. Valda tie, kas nav no Dieva, kam sirdī nav Dieva. Vienīgā iespēja, kāda ir cilvēcei, ir – atjaunot Dievišķo kārtību.

​

Godā jābūt tiem cilvēkiem, kuru sirdīs mājo Dievs. Tiem, kam nav Ticības sirdīs, ir jāieņem viņu apziņas līmenim atbilstošs stāvoklis. Bez kosmiskās Hierarhijas atjaunošanas uz Zemes, bez Dievišķā Likuma godāšanas Zemes cilvēcei nav nākotnes.

​

Dieva žēlastība nepazīst robežu. Zemei tiek dotas izdevības cita pēc citas.

​

Es redzu, ka daudzas dvēseles ir tumsībā, daudzām trūkst zināšanu, lai atbrīvotos no ilūzijas tumsas. Ir arī tādi, kas atklāti ņirgājas par Dievu un Viņa Likumu. Dievišķo žēlastību viņi uztver kā Dievišķu vājumu.

​

Grūts un ļoti smags laiks ir tagad uz Zemes. Kad viss ir sajaucies. Bezkaunība un vulgaritāte ieņēmušas galvenās vietas sabiedrībā.

​

Es atgriezīšos uz Zemes, kad pienāks laiks. Un es atkal aicināšu tos uzticīgos un taisnos, uz kuriem es varēju paļauties, kad visa tauta dejoja zelta teļa priekšā. Tikai uzticīgie un taisnie spēs izturēt to, kas Zemei būs jāpārdzīvo.

​

Bezkaunībai, vulgaritātei, tumsonībai un nekulturālībai tiks darīts gals pēc iespējas īsākā laikā.

​

Jums nav dots iepriekš uzminēt visus Dieva plānus. Lai kā jūs mēģinātu ar savu cilvēcisko apziņu aizsteigties priekšā tam, kas tuvojas, lai cik jūs raktu bumbu patvertnes un gādātu pārtikas krājumus rezervē, tas viss ir tikai rotaļu aizžogojums Dieva ceļā.

​

Nav tādas vietas jūsu pasaulē, kur jūs varētu noslēpties un justies drošībā no jūsu pašu karmas atgriešanās, ko tagad aiztur Dievs.

​

Vienīgā izeja, ko jums ir atstājis Dievs, ir stingra Ticība, absolūta Mīlestība un Dievišķa Gudrība, kas nāk no jūsu sirdīm.

​

Jums būs grūti, jo uz katra stūra dižojas zelta teļi. Laiks tiek dots, lai jūs paši nogāztu savus zelta teļus no pjedestāliem un atjaunotu Dievišķās realitātes piramīdu jūsu pasaulē.

​

Termiņš ir zināms. Pat Dievišķajai žēlastībai ir savs gals, ko nosaka kosmiskie termiņi.

​

ES ESMU Mozus.

​

Es atnācu ar misiju vest pie prāta Zemes cilvēci.

​

 

Tatjana Mikušina, 2010 

​

 

Tulkoja Lauma Ērgle
Red. L. Ērgle 2020.g.