ES ESMU Lielais Dievišķais Virzītājs.

​

Mana ierašanās šodien sakrīt ar Karmas Valdes sēdes sākuma laiku. Tāpēc es došu īsu vēstījumu pirms paša tās sākuma.

​

Tam, ka Karmas Valdes sēde notiek aiz slēgtām durvīm, nevajag jūs mulsināt. Tā ir bijis vienmēr, un parastajai zemes cilvēcei ir iespēja uzzināt, kas notiek šajā sēdē, tikai tik daudz, cik mēs to dodam mūsu vēstījumos.

​

Man jāsaka, ka tagadējā sēde nebūs viegla. Tāpēc, ka mums sagādās lielas grūtības sniegt šī visuma Augstākajai padomei cilvēces sekmīgas evolucionārās attīstības pierādījumus. Viss ir tieši otrādi. Mēs meklējam un neatrodam nekādu pozitīvu izkustēšanos no vietas kopš mūsu iepriekšējās sēdes vasaras saulgriežu laikā.

​

Nebūtu slikti, ja jūs uzrakstītu vēstules Karmas valdei* un atšķirībā no jūsu parastajām vēstulēm, kurās jūs lūdzat kaut ko personīgi sev vai saviem radiniekiem, jūs izstāstītu kādus pozitīvus faktus no savas dzīves. Es personīgi būtu jums visai pateicīgs, ja jūs uzņemtos saistības lasīt noteiktu skaitu lūgšanas vai Rozārijus pusgada laikā līdz nākamajai Karmas Valdes sēdei ar mērķi balansēt situāciju uz planētas. Mums vajadzīga jūsu labās gribas izpausme palīdzībā planētas Zeme evolūcijām. Mums vajadzīgi jūsu lūgšanu pūliņi, un mums vajadzīga jūsu gatavība kalpot Zemes evolūcijām.

​

Šķiet, ka es lūdzu ļoti vienkāršas lietas un tam nevajadzētu prasīt lielas pūles vai upurus no jūsu puses. Taču prakse rāda, un jūsu vēstules to pierāda gadu pēc gada, ka uz vienu jūsu vēstuli par nesavtīgu lūgšanu enerģijas upuri Zemes evolūciju labā ir vairāki tūkstoši vēstuļu ar personīgiem lūgumiem un vēlēšanos atlaist daļu karmas nastas.

​

Par cilvēces attīstības pakāpi liecina tikai nesavtīgas kalpošanas fakti. Saprotiet, ka nākamais posms, kurā cilvēcei jāieiet, būs saistīts ar principiāli citām attiecībām starp cilvēkiem. Pirmajā vietā jābūt nesavtīgumam, pēc tam – kalpošanai. Abi šie raksturīgie momenti ir iespējami tikai uz absolūtas Mīlestības un bezgalīgas Ticības pamata.

​

Pēc tam palūkojieties sev apkārt un pavērojiet, kurš no jūsu apkārtnes ir gatavs šim nākamajam cilvēcisko attiecību posmam?

​

Lūk, tagad jūs saprotat manu pašpaļāvības trūkumu pirms kārtējās Karmas Valdes sēdes. Kur ir pašaizliedzības un nesavtīgas kalpošanas fakti? Pat, ja jūs entuziasma un jūtu uzplūdos iesākat darīt kādu lietu Dievišķās kalpošanas jomā, tad paskatieties, cik ilgam laikam pietiks jūsu entuziasma. Dažām dienām? Pusgadam? Vairākiem gadiem?

​

Ja mēs runājam par jaunu attiecību tipu starp cilvēkiem, tad šīm attiecībām ir jāturpinās vismaz līdz pašreizējā iemiesojuma beigām. Beidziet skatīties uz cilvēkiem savā apkārtnē un minēt piemērus no viņu dzīves. Cilvēku starpā ļoti izplatīts ir arguments: „Lūk, viņi neievēro nekādus Dievišķos Likumus un dzīvo, cepures kuldami, bet es lūdzos, gavēju un man par to nav nekā”.

​

Ļoti raksturīgi tagadējiem cilvēkiem! Ticiet man, ka jūs neieiesiet Jaunajā Zemē visi kopā, un neviens jūs tur nesadzīs kā avju baru. Jūs varat ieiet pa šaurajiem vārtiem, tikai ar saviem personīgajiem nopelniem un ar saviem personīgajiem sasniegumiem. Bet tie, kas „dzīvo, cepures kuldami”, paliks tumsā ārpusē. Viņiem nav nākotnes. Kāpēc jums līdzināties viņiem?

​

Visa jūsu problēmas sakne ir tā, ka jums ir maz Ticības. Jūs nespējat līdz galam noticēt Valdoņu vārdiem par to, ka šī jūsu dzīve nav vienīgā. Ka daudziem no jums priekšā ir cita dzīve. Jūs mērāt Dievu ar saviem cilvēciskajiem mēriem un mēģināt izmantot savu cilvēcisko loģiku Dievišķajam Likumam.

​

Bet es jums saku, ka jums ir jāievēro Dievišķais Likums un jāatsakās no visiem sava miesīgā prāta trikiem un viltīgajiem paņēmieniem.

​

Vai ilgam laikam pietiks jūsu apņēmības ņemt vērā Valdoņu norādījumus? Es domāju, līdz nākamajam televīzijas seriālam vai nākamajai telefona sarunai ar draugiem. Jo vairāk tāpēc, ka tuvojas tik pievilcīgie jaunā gada svētki un ir, ar ko nodarboties arī bez nebeidzamo Valdoņu pamācību klausīšanās.

​

Ko var darīt, tā ir jūsu izvēle un jūsu lēmums. Nav iespējams piespiest cilvēku iet pa to ceļu, kas ir visīsākais no visiem. Nezin kāpēc cilvēce vienmēr izvēlas visgrūtāko ceļu, bet tad pēc kāda laika sāk kurnēt uz Dievu par grūto likteni un nedienām, kas tai lemti.

​

Mani jau steidzina... Un man jābeidz šis mans vēstījums. Tomēr es domāju, ka galveno, ko es vēlējos novadīt līdz jums, es pateicu.

​

Tātad galu galā visu jūs nosakāt paši ar savām izvēlēm. Nevainojiet likteni, Dievu un Valdoņus.

​

ES ESMU Lielais Dievišķais Virzītājs.

​

 

Tatjana Mikušina, 2009

​

​

Tulkoja Lauma Ērgle

Red. L. Ērgle 2020.g.