ES ESMU Ilarions. Jūs mani pazīstat. Es kalpoju uz Patiesības, dziedināšanas un Dievišķo Zināšanu stara.

​

Patiesība, Dievišķā Patiesība, kā to saprotat jūs un kā to saprata iepriekšējās cilvēku paaudzes, aizvien ir tā pati Dievišķā patiesība, bet piekrītiet, ka katru reizi to saprot citādi. Turklāt katram cilvēkam būs sava patiesība. Pat tad, kad jūs runājat par vienu un to pašu priekšmetu un domājat, ka saprotat cits citu, pēc kāda laika atklājas, ka jūs esat runājuši par dažādām lietām. Dažreiz cilvēki runā vienā un tajā pašā valodā, ar saprotamiem vārdiem un nesaprot cits citu.

​

Tas viss pierāda, ka katrs cilvēks ir uz savas Dievišķās Patiesības izzināšanas pakāpes, un, lai kā viņš necenstos palūkoties, kā šī Patiesība izskatās no citas izzināšanas pakāpes, diezin vai viņam tas izdosies.

​

Tāpēc mēs nākam atkal un atkal un katru reizi mēģinām dot jums nelielu daļu Dievišķās Patiesības tā, lai katrs no jums varētu saprast kaut ko sev un izmantot to savā dzīvē.

​

Mēs nepagurstam nākt un reizi pēc reizes dot zināšanas, kas, kā šķiet, ir jau dotas, bet katru reizi atrodas daži cilvēki, kuri atklāj sev kaut ko jaunu. Un šo dažu cilvēku dēļ var nākt un dot zināšanas. Jo tā patiesība, kas kļūst pieejama dažu cilvēku apziņai, ar laiku caur viņu apziņu spēj pārņemt pasauli. Kad paies vēl kāds laiks, nevienu jau vairs nevarēs pārsteigt ar zināšanām, ko vēl pavisam nesen vairākums apšaubīja un kas darīja tos piesardzīgus. Piemērs nav tālu jāmeklē – tagad jau no skolas sola visiem ir zināms, ka Zeme ir apaļa un riņķo apkārt Saulei. Bet tikai pirms dažiem gadu simtiem par šo, kā toreiz šķita, dumpīgo domu dedzināja uz sārta.

​

Tagad laiks ir mainījies, un uz sārta vairs nevienu nededzina. Bet ir ļoti daudz citu paņēmienu, kā sabiedrība cenšas atkratīties no apnicīgiem filozofiem, kas sludina zināmas patiesības un pārāk dedzīgi prasa, lai šīs patiesības tiktu iedzīvinātas dzīvē.

​

Ir ļoti daudz cilvēku, kas nepieņem visvienkāršākās patiesības. Patiesības, kas nevienam jau vairs neizraisa šaubas. Piemēram, tādu: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Vai tādu: „Nevēli ļaunu tuvākam”. „Neapskaud”. „Nezodz”. „Nepārkāp laulību”. „Nenogalini!”

​

Šķiet, ka šīm patiesībām nevajadzētu izraisīt šaubas. Taču viss, kas notiek jūsu apkārtnē, viss, kas tiek izgaismots jūsu plašsaziņas līdzekļos, ir tieši tādu faktu atspoguļojums, kas runā pretī šīm patiesībām. Iznāk, ka patiesības eksistē pašas par sevi, bet cilvēku sabiedrība dzīvo pati par sevi, pēc saviem likumiem un pēc saviem ieskatiem.

​

Kā jūs domājat, vai šo divējādo standartu pastāvēšana domās un darbībās atbilst Dieva Gribai? Ja tas neatbilst Dieva Gribai, bet visums attīstās atbilstoši Dieva Gribai, tad agri vai vēlu tiks darīts gals šādai lietu kārtībai.

​

Paraugieties uz viduslaikiem. Cik cilvēku tika sadedzināti uz sārtiem un pakļauti spīdzināšanām! Jums tagad šķiet, ka tas nav humāni un ir gara tumsonības izpausme. Taču paskatieties uz neseno vēsturi pirms mazāk kā dažiem gadu desmitiem. Atcerieties koncentrācijas nometnes Vācijā, atcerieties masu represijas Krievijā. Atcerieties Pirmo un Otro pasaules karus. Par šo cilvēku gara tumsonības izpausmju upuriem kļuva miljoniem cilvēku.

​

Savā lielākajā vairumā cilvēce ir palikusi tāda pati tumsonīga kā viduslaikos. Ir indivīdi, kas uztur iekšējos uzvedības standartus un domāšanas veidu Dievišķā līmenī. Bet ir indivīdi, kas atklāti izsmej Dievu un Ticību.

​

Kā šie cilvēki var eksistēt vienās un tajās pašās pilsētās? Kā viņi var dzīvot vienā mājā? Kā tas viss saskan ar Dievišķajiem principiem, par kuriem runā Valdoņi?

​

Patiešām, tagad uz Zemes ir ļoti tumšs laiks. Šis laiks ir nepieciešams un likumsakarīgs, jo tieši tagad notiek graudu atdalīšanas process no pelavām. Katram cilvēkam ir iespēja parādīt savu iekšējo būtību. Katrs cilvēks apzināti izdara savu izvēli. Ļoti maz ir izredzēto, to, kas ir spējīgi saglabāt Dievišķos uzvedības standartus, būdami zem emocionāla un mentāla presinga no citu cilvēku puses, no plašsaziņas līdzekļu puses.

​

Tā ir viduslaiku atgriešanās. Tas ir masveidīgs tikumu un kultūras pagrimums. Tieši tāpat kā tūkstošajai vai miljonajai daļai augu sēklu ir iespēja dot dzīvību jaunam augam, tieši tāpat arī ļoti neliela daļa no cilvēcisko indivīdu vidus spēs turpināt evolūciju, izejot cauri masu apziņas gaļasmašīnai.

​

Jūs ejat cauri saviem pārbaudījumiem un testiem, neaizejot no parastās dzīves. Jūsu Iesvētījumu Ceļš iet pa parasto, jums apkārtesošo dzīvi. Padomājiet par to. Un padomājiet arī par to, ka svarīgi ir nevis tas, ka visapkārt viss ir slikti un visa pasaule it kā sajukusi prātā. Svarīgi ir tikai tas, kas notiek jūsos. Svarīgi ir tas, cik jūs spējat izturēt šajos nelabvēlīgajos apstākļos un cik jūs esat spējīgi saglabāt Dievišķos orientierus savā uzvedībā un savu uzticību Dieva Gribai.

​

Gigantiska kauja notiek uz zemeslodes. Ja agrāk no šīs kaujas varēja paslēpties citā valstī, kalnos vai mežā, tad tagad visa zemeslode ir liesmu pārņemta, un tajās viena daļa dvēseļu neatgriezeniski sadeg, bet citas dvēseles tiek pārkausētas tīrā zeltā un kļūst nemirstīgas.

​

Es šodien pastāstīju jums ne sevišķi iepriecinošas lietas. Bet es pateicu visu gandrīz tā, kā tas patiesībā ir, izlaižot dažas detaļas, kuras jums nav dots zināt.

​

Tāpēc, mīļotie, es būšu priecīgs, ja kādam šis mans vēstījums kļūs par palīdzības roku, par atbalstu. Jo visā mana vēstījuma šķietami skumjajā tonī ir viena priecīga nots. Tā ir jūsu nemirstība, ko daudziem no jums ir pienākums izcīnīt jau līdz pašreizējā iemiesojuma beigām.

​

ES ESMU Ilarions.

​

 

Tatjana Mikušina, 2009

​

 

Tulkoja Lauma Ērgle

Red. L. Ērgle 2020.g.