ES ESMU Surija, atnācis pie jums šajā dienā no Lielās Centrālās Saules. Es esmu laimīgs sveikt jūs, Zemes bērni, un es priecājos par mūsu jauno tikšanos ar jums.

​

Tagad mēs nedaudz novērsīsimies no jūsu zemes problēmām un pārcelsimies telpā un laikā pie manis, tajā vietā visumā, kur man patīk mājot.

​

Jūs nespēsiet pat iztēloties to svētlaimi un to mieru, kas piemīt šai vietai. Šī vieta ir šūpulis visam, kas eksistē šajā visumā.

​

Cik bieži daudzi no jums izjūt ilgas pēc šīs vietas! Dažkārt jūs pārņem skumjas, grūtsirdība, jūsu sirds sažņaudzas, un jūs nevarat sev izskaidrot sava stāvokļa cēloni. Tāpēc, ka jūs meklējat cēloni savā apkārtnē. Bet patiesībā cēlonis ir jūsos. Tāpēc, ka tajā brīdī jūsu dvēsele izjūt ilgas pēc tās pasaules, kuru viņa atstāja pirms miljoniem gadu, bet par kuru atmiņas joprojām glabājas jūsu sirdīs.

​

Visaugstākā svētlaime, bezgalīgs miers un visaptveroša laime – tas ir tas stāvoklis, kurā es mītu un kurā jūs mājojāt līdz jūsu nokāpšanai blīvajā pasaulē. Ja jūs kaut vai uz dažām minūtēm spētu izrauties no jums apkārtesošās kņadas un iegremdēties šajā svētlaimes stāvoklī, tad nav zināms, vai jūs atrastu sevī spēkus, lai atgrieztos atpakaļ jūsu pasaulē. Tāpēc tamlīdzīgi stāvokļi ir pieejami tikai noteiktā jūsu garīgās attīstības posmā. Jums visiem ir iespēja sasniegt šos stāvokļus. Varbūt ne šajā mūžā, bet nākamajos, taču katrs no jums visādā ziņā izjutīs šo svētlaimi un ne ar ko nesalīdzināmo mieru. It kā jūs būtu atgriezušies tēva mājās un jums nekur vairs nav jāiet.

​

Tagad ir pienācis laiks, kad jums ir jāsāk atcerēties to vietu, no kurienes atnāca jūsu dvēseles. Tas gluži vienkārši jums ir nepieciešams, lai sāktu Ceļu uz Mājām, uz sākotnējo mieru un svētlaimi.

​

Es atnācu, lai vēlreiz atgādinātu jums par to vietu, no kurienes jūs atnācāt un kur jums jāatgriežas. Jums ir grūti sadzirdēt mani tajā burzmā, kādā jūs tagad atrodaties, ikdienas steigas un rūpju vidū.

​

Tomēr es nāku un atrauju jūs no jūsu rūpēm un jūsu steigas. Jums ir tiesības atgaiņāties no manis kā no uzmācīgas mušas. Jūs varat to darīt, un tās ir jūsu tiesības. Tomēr es esmu pārliecināts, ka ļoti daudzi no jums atradīs iespēju ieklausīties manos vārdos un tajā, kas stāv aiz maniem vārdiem.

​

Es atnācu, pārvarējis milzīgu attālumu. Šis attālums pat nav materiālajā visumā. Tas ir ceļš, kas ir jūsu iekšienē un kas atdala jūs no Augstākās Realitātes. Tieši tāpat, kā jums no jūsu iemiesotā stāvokļa ir grūti saprast, par kādu Realitāti es runāju, tieši tāpat arī man ir grūti nolaisties līdz tam līmenim, kad jūs varat mani sadzirdēt, kaut arī ar speciāli sagatavotas sūtnes palīdzību, kas atrodas iemiesojumā jums līdzās.

​

Mēs atnākam viņas svētnīcā, un mums ir iespēja dot mūsu vēstījumus. Šis ir tas brīnums, kas notiek gluži vai jūsu acu priekšā, jo jums ir iespēja iepazīties ar mūsu vēstījumiem tajā pašā dienā, kad mēs tos dodam. Katrs Dievišķais brīnums notiek tik dabiski, ka jūs pat neapzināties šo brīnumu. Šī ir tā īpatnība, ar ko atšķiras brīnumi, kuri nāk no Dieva. Jebkurš brīnums, kas dzimis cilvēka apziņā, nevar notikt tik dabiski un prasa ievērojamas pūles, lai to sagatavotu. Jūs pazīstat daudzas mācības, kas apmāca jūs, kā darīt brīnumus. Daudzi no jums cenšas darīt šos brīnumus, lai kā arī tos nesauktu jūsu valodā, par maģiju vai kaut kā citādi. Bet, ja jūs sastopaties ar Dievišķu brīnumu, tad pirmais, kas jums krīt acīs, ir tas, ka šis brīnums notiek tik dabiski, ka tikai pēc kāda laika jūs sākat apzināties, ka esat sastapušies ar kaut ko ārkārtēju un tādu, kas pelna jūsu uzmanību. Bet brīnums jau ir noticis. Un šis Dievišķais brīnums ir noticis bez jūsu apziņas līdzdalības.

​

Tāpēc, ja jūs izjūtat vēlēšanos sastapties ar brīnumu savā dzīvē, tad šī jūsu vēlēšanās nav peļama. Kad jūs meklējat brīnumus savā apkārtnē, tad jūs tos atrodat. Taču tāpat kā visam, kas ir ap jums jūsu pasaulē, arī brīnumiem ir divējāds raksturs. Ir brīnumi, ko parāda Svētais Gars, un tie patiesi ir Dieva brīnumi. Un ir brīnumi, ko parāda cilvēciskā apziņa un ar cilvēka apziņas palīdzību. Tie ir brīnumi no cilvēka, bet ne no Dieva. Tāpēc mācieties atšķirt. Izdariet savu atšķiršanu. Nav nekā slikta jūsu tieksmē pēc brīnumiem. Bet, kad jūs veltāt šai savai tieksmei pārāk daudz laika, tad jūs saņemat no jums apkārtesošās ilūzijas kaut ko brīnumiem līdzīgu, taču Dievam un Dievišķajiem spēkiem ar šiem brīnumiem nav nekāda sakara. Tāpēc jums ir jātiecas uz Dievu, uz Dievišķo Patiesību, bet nevis tikai jādomā par brīnumiem. Jo tikai tad, kad jūs savā apziņā tuvojaties Dievišķajai Patiesībai, jūs sākat sastapties ar brīnumiem savā dzīvē.

​

Ticiet man, Dievs parādīs jums savus brīnumus vajadzīgajā laikā bez jebkāda lūguma no jūsu puses. Tāpēc, ka virzīšanās uz Dievišķo Patiesību neizbēgami novedīs jūs pie tā, ka jūs sāksiet saņemt brīnumus, vajag tikai jums uzmanīgi paskatīties apkārt.

​

Patiesības Dievišķās zīmes, kas parādās kā brīnumi, ir neizbēgamas to ceļā, kuri patiesi tiecas uz Dievu un nemeklē lētus, no cilvēkiem nākušus brīnumus.

​

Tagad es atstāšu jūs vienatnē ar jūsu pārdomām par brīnumiem un Dievišķo pasauli. Dieva brīnums vienmēr ir gatavs parādīties, bet šos brīnumus var redzēt tikai tā cilvēka acis, kas ir kā bērns. Atmetiet savas pieaugušo spēles un rūpes. Atļaujieties kaut vai uz dažām minūtēm dienā atgriezties savā bērnībā, kad jūs gaidījāt brīnumu un Dievs jums parādīja brīnumus: saules lēktu un rietu, sniegu, lietu, varavīksni.

​

Visus šos brīnumus jūs redzējāt ar savu bērna apziņu un pieņēmāt tos par Dieva brīnumiem. Kāpēc jūs neredzat šos brīnumus tagad? Kas jums traucē ieraudzīt šos brīnumus jūsu apkārtnē?

​

Es piekrītu, ka jums ir daudz rūpju jūsu dzīvē un daudz pienākumu, kas jums uzlikti. Taču, ja jūs bez aizspriedumiem paskatīsieties uz savu dzīvi, tad jūs sapratīsiet, ka jums nav nekā svarīgāka kā vērot Dievišķos brīnumus savā dzīvē. Ja jūs pastāvīgi redzēsiet Dievišķos brīnumus savā apkārtējā dzīvē, tad jūsu dzīvē notiks ievērojamas pārmaiņas. Un jūs paši brīnīsieties par to, cik jums daudz laika radies, lai vērotu Dieva brīnumus.

​

Es pārvarēju milzīgu attālumu, lai atgādinātu jums, ka jums vajag gaidīt brīnumus, un tad brīnumi varēs notikt jūsu apkārtnē.

​

Lai jums to atgādinātu, bija vērts pārvarēt manu Ceļu pie jums, pie jūsu sirdīm.

​

ES ESMU Surija, jūsu sirdīs mītošais.

​

 

Tatjana Mikušina, 2006

​

 

Tulkojusi Lauma Ērgle
Red. L. Ērgle 2016.g.