ES ESMU Surija, atkal atnācis pie jums!

​

Stāvoklis uz planētas Zeme ir normalizējies, un es esmu gatavs atsākt vienmērīgu jums vajadzīgo zināšanu un informācijas pasniegšanu.

​

Līdz ar to, ka mēs nākam, lai ar jums parunātu, jums ir iespēja paplašināt savu apziņu un pasaules uztveri. Pat, ja jums dažkārt šķiet, ka neko jaunu neesat pasmēluši no kāda diktāta, tad nepievilieties. Jums ir raksturīgi pārspīlēt savu pašreizējo sasniegumu līmeni. Tāpēc viena no mūsu galvenajām prasībām jums ir pazemības jūtas. Pazemības jūtas nenozīmē to, ka jums ir jāpazemojas un jāizturas verdziski. Nē, tā būs maldīgi izprasta pazemība un maldīgi izprasta kalpošana.

​

Pazemības jūtas vispirms nozīmē to, ka jūs izjūtat savu vienotību ar Radītāju. Jūs tik skaidri un tik cildeni sākat uztvert Radīto, jūsu apkārtējo pasauli, un jūs izjūtat tik godbijīgas trīsas un esat tik mīlestības pārpilni, ka esat gatavi uz visu, lai tikai pēc iespējas ilgāk saglabātu šo savu apziņas stāvokli.

​

Jūs esat gatavi ziedot visu, kas jums ir, upurēt pat savu fizisko ķermeni, savu dvēseli, visu savu būtību. Jo, lielos vilcienos ņemot, jūs saprotat, ka nav nekāda upura no jūsu puses. Jūs tik ļoti izjūtat savu vienotību ar visu jums apkārtesošo dzīvību, un jūs tik dziļi ir pārņēmušas vienotības jūtas ar Radītāju, ka jums pārstāj eksistēt jūsu ego kā šķērslis, kas šķir jūs no manis, jūs no Dieva, jūs no katras dzīvības daļiņas. Šādā stāvoklī jūs izjūtat bezgalīgu pateicību par Radītāja žēlastību. Nav nekā jūsu zemes pasaulē, ko varētu salīdzināt ar jūs pārņēmušo klusā prieka un laimes stāvokli bez iemesla. Šajā stāvoklī jūs beidzot esat spējīgi izjust tās godbijīgās trīsas, kas ļauj jums uzņemties jebkuru atbildību un pieņemt jebkuru pārbaudījumu, ja tāda būs Dieva Svētā Griba.

​

Nē, šīs jūtas nekādi nevar būt radniecīgas verdzībai. Katrs vergs dziļi dvēselē ienīst savu verdzisko stāvokli un ienīst savu saimnieku. Un nekad nezaudē cerību uz brīvību. Turpretī jūsu pazemība rodas no pilnīgas brīvības, no bezgalīgas brīvības sajūtas. Jūs sajūtat, ka jūsu kā individualitātes īstā brīvība sākas tikai tad, kad jūs stājaties pilnīgas pakļautības attiecībās ar Dievišķo Likumu, kas pastāv šajā visumā. Jūs pakļaujaties Augstākajam Likumam un vienlaikus iegūstat neierobežotu brīvību darboties šī Likuma ietvaros.

​

Jums šķiet, ka manos vārdos ir iekšēja pretruna. Es nesteidzinu jūs un nespiežu, lai jūs pieņemtu manus vārdus par absolūtu Patiesību. Vienkārši padomājiet par maniem vārdiem. Analizējiet to, kas jums ir jūsu apkārtējā pasaulē, tās jūsu piesaistes, kuras jūs izjūtat pret jūsu pasaules lietām. Un pamēģiniet saprast, ka patiesībā jūs esat nonākuši verdziskā atkarībā no jūsu pasaules lietām. Jūs esat tādā atkarībā, ka pēc būtības esat savu lietu vergs un kā sekas tam – jūsu pasaules apstākļu vergs. Agri vai vēlu jums radīsies jautājums, kādu brīvību izvēlēties. Reālo Dievišķo brīvību, kas atbrīvo jūs no verdziskās atkarības no jūsu pasaules lietām. Vai arī jūs joprojām uzskatīsiet par labāku iluzoro brīvību, ko raksturo tikai viena īpašība – brīvība neievērot Likumu, kas pastāv šajā visumā.

​

Padomājiet un izvērtējiet. Kas jums ir pašlaik un ko jūs varat iegūt, ja tikai jūs izteiktu savu vēlēšanos un nostātos uz ceļa, lai atbrīvotos no sava ego, nostātos uz Iesvētījumu Ceļa*, ko jums ir novēlējuši visi pravieši un visi jebkad uz Zemes pastāvējušo reliģiju pamatlicēji.

​

Lai kā arī dedzīgie sekotāji pēc tam nebūtu sagrozījuši šīs reliģijas, tomēr galvenā īpašība – Dievišķā pazemība nevarēja tikt izņemta un aizvākta no svētajām grāmatām. Vienīgais, kas varēja notikt un arī notika, – tie cilvēki, kas piesavinājās tiesības runāt Dieva vārdā, sāka pieprasīt nevis Dievišķu pazemību un paklausību Dieva Gribai, bet gan pakļaušanos tiem likumiem, kuri eksistē cilvēku reliģijās un baznīcās.

​

Jūs atceraties: mēs jums stāstījām, ka jebkura īpašība un jebkuri apstākļi, kas eksistē jūsu pasaulē, var tikt izkropļoti un tiem ir divējāds raksturs. Šodien mēs ar jums izskatījām pazemības īpašību tās patiesajā nozīmē un šīs īpašības izkropļojumus no zemes vadītāju puses.

​

Tāpēc vienmēr, kad jūs domājat par jebkuru īpašību, mēģiniet analizēt, cik šī īpašība, kas pastāv jūsu pasaulē, atbilst savai Dievišķajai dabai. Ja jūs pārdomāsiet un analizēsiet katru īpašību, ar kuru dzīvē sastopaties, cik tā atbilst Dievišķajam paraugam, un noņemsiet un nošķelsiet no tās visu, kas nav no Dieva, visu, kas pielipis šai Dievišķajai īpašībai un to izkropļojis, tad jūs varēsiet sasniegt pilnību, noņemot nevajadzīgo un atstājot tikai Dievišķo visā, kas ir jūsu apkārtnē.

​

Šis process ilgs ne vienu vien mūžu vai dažus mūžus. Tāpēc, ka visa jūsu eksistence uz planētas Zeme, visi jūsu iemiesojumu tūkstoši un miljoni ir paredzēti tikai tam, lai nošķirtu un atdalītu jūsos to, kas ir no Dieva, no tā, kas radīts ar jūsu cilvēcisko apziņu. Jūs esat līdzīgi Dieviem, un tāpat kā Dievs, kas radīja visu visumu, jūs radāt jūsu pasaules ilūziju ar jūsu brīvās gribas un jūsu apziņas palīdzību. Bet pēc tam iestājas pagrieziena moments, punkts, no kura sākot, ilūzijai jātiek savāktai. Jūs savā apziņā paceļaties līmenī, kurā saprotat savu Dievišķo uzdevumu, un savā apziņā sākat atdalīšanas procesu, atdalot reālo no nereālā, Dievišķo no iluzorā. 

​

Es jums to parādīju ar Dievišķās pazemības piemēru un šīs īpašības cilvēcisko analogu. Tieši tāpat jūs varat izanalizēt citas cilvēku īpašības: mīlestību, uzticību, pilnību, ticību. Katrā īpašībā, tā kā jūs to izprotat, ir Dievišķā pirmsākuma un iluzorā piejaukuma klātbūtne.

​

Ar savas apziņas palīdzību jūs esat spējīgi sākt Dievišķā noteikšanas un atdalīšanas procesu no iluzorā.

​

Tieši tā jūs kļūstat par Dieva līdzradītājiem. Un tieši tā jūs kļūstat spējīgi radīt Dievišķo realitāti savā apkārtnē.

​

Tāpēc neatlieciet to uz ilgu laiku, ķerieties klāt jūsu galvenajam uzdevumam un atdaliet reālo no nereālā savos prātos un savās sirdīs.

​

Uzdrošinos jums apliecināt, ka tas ir daudz interesantāks darbs nekā jebkurš cits jūsu cilvēciskais darbs. Un pats galvenais, ka jebkurš cilvēku darbs tāpat var tikt aplūkots no tā viedokļa, kā Dievišķais tajā ir apvienots ar cilvēcisko. Jo augstāku apziņas attīstības līmeni cilvēks sasniedz, jo smalkākas robežas, kas šķir realitāti no ilūzijas, tas savā darbībā sāk atšķirt.

​

Jūs tik tiešām noņemat ilūzijas pārsegus citu pēc cita, un šie pārsegi ar katru jūsu jauno soli pretī realitātei kļūst arvien plānāki un smalkāki.

​

Mēs šodien runājām par pazemību, un mēs runājām šodien par brīvību, un mēs runājām šodien par jebkuru jūsu pasaules īpašību, kurai jums jāpiešķir Dievišķais skanējums. Šī ir tā Dieva burvība, un šis ir uzdevums, kas jums jāpaveic.

​

Es pametu jūs un atstāju jūs vienatnē ar jūsu domām.

​

Es esmu Surija, un es atnācu, lai mācītu jums Mūžīgo Likumu.

​

 

Tatjana Mikušina, 2006

​

________________

* Путь Посвящений

​

​

Tulkojuši Jolanta un Jānis Dukaļski
Red. L. Ērgle 2020.g.