ES ESMU Jēzus, atnācis pie jums.

​

Tik daudz pūļu Debesu Būtnes iztērēja, lai mans vēstījums jums kļūtu iespējams. Un, lūk, es esmu ar jums.

​

Vai jūs priecājaties par mūsu satikšanos? Es domāju, ka vairums no jums izjūt zināmas šaubas par to, kā es varu dot šo vēstījumu un ciktāl šis vēstījums patiešām pieder man, iemīļotajam Jēzum.

​

Es izkliedēšu jūsu šaubas. Nedomājiet par vēstījuma avotu, nedomājiet par to, kā tas parādījies jūsu pasaulē. Koncentrējiet savu uzmanību uz pašu vēstījumu un pamēģiniet to izlasīt ar savu sirdi. Ne ar savu prātu, bet tieši ar sirdi. Jūsu prāts un jūsu sirds ne vienmēr ir saskaņā. Tieši jūsu prāts, jūsu miesīgais prāts lielākoties jums traucē, kad sirds sauc jūs augšup.

​

Prāts jums saka, ka tas nav iespējams, tas atrod tūkstoš iemeslus, lai neko nemainītu jūsu dzīvē. Visbiežāk jūs klausāt savam prātam, bet nevis savai sirdij. Un sirds balss pamazām kļūst arvien klusāka un klusāka un beidzot apklust pavisam. Kad jūs izklejojaties pa dzīvi, sastopat daudzus šķēršļus, iegūstat nedzīstošas brūces savos smalkajos ķermeņos un psiholoģiskās problēmas, tad jūs kaut kur izdzirdat vai atceraties, ka būtu labi vērsties pēc palīdzības pie savas sirds.

​

Taču daudzajos gados, kas nodzīvoti bez Dieva, jūsu sirds pārklājas ar tādiem uzaugumiem un kraupi, ka nespēj atsaukties uz jūsu saucieniem.

​

Jūs esat nesaprašanā. Jo jūs griežaties pēc palīdzības, jums patiešām vajadzīga palīdzība, un jūs nevarat to saņemt. Jūsu sirds klusē.

​

Šajā momentā ļoti daudzi cilvēki krīt izmisumā vai zaudē cerības un ieslīgst vissliktākajos apziņas stāvokļos.

​

Nevajag to darīt, mīļotie. Jūsu sirds jūs dzird, bet jūs nespējat sadzirdēt viņu, jo paši esat pārklājuši to ar bruņām. Jūs sastapāties ar daudzām dzīves situācijām, kas ievainoja jūsu sirdi, un jūs nocietinājāties. Jūsu sirdij tas nozīmē, ka tā pārklājās ar bruņām, ar skafandru, zem kura tā paslēpās no triecieniem, nežēlīgajiem triecieniem, ko jūs sastapāt dzīvē. Tāpēc jums nepieciešams soli pa solim izšķīdināt šīs bruņas, šo skafandru, kurā atrodas jūsu sirds. Jums neizdosies izšķīdināt šīs bruņas vienā reizē un pat ne vienā mēnesī. Var būt vajadzīgs tikpat ilgs laiks, cik ilgi jūs ignorējāt savu sirdi.

​

Tomēr, lai jūs atgrieztos pie īstās Dzīves, ne pie tās dzīves, kas ir ap jums, bet pie īstās Dzīves, pie mūžīgās Dzīves, kas jūs gaida, jums nepieciešams iet soli pēc soļa, neapstājoties, un noņemt pārklājumus no savas sirds, citu pēc cita.

​

Ļoti daudz ir ļaunuma, ar ko jūs esat sastapušies dzīvē. Ļoti daudz ir visa kā, kas lika jūsu sirdij sarauties. Parunājiet ar savu sirdi, sajūtiet siltumu sirdī. Iedomājieties, ka jūs elpojat ar sirdi. Sarunām ar savu sirdi ir jākļūst par jūsu ikdienas praksi.

​

Līdz ar to, ka jūs veltīsiet arvien vairāk un vairāk uzmanības savai sirdij, viņa jums atbildēs ar pretmīlestību. Un pienāks brīdis jūsu dzīvē, kad jūs sadzirdēsiet savas sirds balsi savas būtības dziļumos. Tā būs ļoti smalka un maiga balss. Jums vajag pacensties nepazaudēt šo balsi jūsu apkārtesošajā dzīvē un burzmā. Jums vajag ļoti pacensties saklausīt, ko runā jūsu sirds.

​

Ja jums izdosies to izdarīt vienu reizi, pēc tam otru, tad var jūs apsveikt ar milzīgu uzvaru! Jūs esat atgriezušies pie īstās, Dievišķās būtības, kas mīt jūsos. Salīdzinot ar to maigumu, siltumu, Mīlestību un svētlaimi, kas mājo jūsos, jūsu būtības iekšienē, visas jūsu pasaules izpriecas jums šķitīs rupjas un nevajadzīgas. Jūs iegūsiet smalkāku gaumi, jūs pievienosieties Dievišķās pasaules līksmībai.

​

Tad, kad tas notiks jūsos, jūs varēsiet pateikt pats sev: ”Ir piepildījies! Es esmu pārvarējis manu nereālo daļu. Es to paveicu!”

​

Taču tieši tad, kad jūs atklāsiet mieru un rāmumu savas būtnes iekšienē, visa pārējā pasaule sacelsies pret jums.

​

Es neatklāšu nekādu noslēpumu. Šis stāsts ir vecs kā pasaule. Kad jūsu vibrācijas paaugstinās, jūs kļūstat par briesmu avotu jūsu apkārtējai pasaulei. Tāpēc, ka visa pārējā pasaule turpina slēpt savas sirdis zem necaurlaidīgām bruņām un nevēlas atsaukties uz jūsu Mīlestību, kas plūst caur jūsu būtni.

​

Ko darīt šādā situācijā? Klausīties savas sirds balsi. Jūsu sirds jums pateiks, ko darīt. Parasti jūsu dzīves apstākļi, jūsu karma neļauj jums izrauties no pasaules spīlēm. Jūs esat spiesti būt kā Dieva Jērs par upuri pasaulei. Jūs esat spiesti upurēt sevi, lai ar savām asinīm padzirdītu izslāpušos. Plosot jūs, dzerot jūsu asinis, pasaule var uz kādu laiku apstāties un padomāt par to, ka katras būtnes iekšienē ir Dievs. Šis Dievs gaida piemērotu brīdi, lai sāktu runāt ar katru cilvēku, kas dzīvo šajā pasaulē.

​

Pārāk maz atmodušos dvēseļu ir pasaulē. Tāpēc šo dvēseļu liktenis ir būt par upura Jēriem pasaulei.

​

Tas turpināsies tik ilgi, kamēr pietiekami daudz tādu dvēseļu spēs apvienoties un radīt tādu Gaismas momentu, kas pārsniegs visu pasaules Tumsu.

​

Bet līdz tam laikam katras kristusbūtnes liktenis ir būt par upuri pasaulei. Tieši tāpat kā es savā laikā nesu savu upuri un tiku sists matērijas krustā.

​

Es pavēstīju jums Rožu Ceļa* būtību, es pavēstīju jums tā Ceļa būtību, pa kuru es gāju sava iemiesojuma laikā pirms 2000 gadiem. Kopš tā laika ļoti daudzas Gaismas dvēseles ir atkārtojušas manu Ceļu. Dažas no tām jūs zināt, viņas ir iegājušas vēsturē kā svētie un pravieši. Par citām jūs neesat dzirdējuši. Tāpēc, ka  Tad, kad tas notiek, par to nerunā uz katra stūra.

​

​

Es devu jums šodien skatījumu uz Iekšējo Ceļu, ko jums māca Gaismas Skolotāji.

​

ES ESMU Jēzus.

 

 

Tatjana Mikušina, 2009

​

 

Tulkoja Lauma Ērgle

Red. L. Ērgle 2016.g.

​

​

________________________

* Sk. diktātu Rožu ceļš ES ESMU TAS, KAS ES ESMU 2005. gada 5. martā